Deju lieluzveduma "Māras zeme" liktenis lielā mērā izšķīrās 24. janvārī radošās komandas sarunās ar 29 deju apriņķu virsvadītājiem. Radošā komanda turpinās strādāt, jo virsvadītāju viedoklis ir vienots – radošai grupai jāturpina strādāt.

“Nevieni svētki un ceļš uz svētkiem nav bijis viegls,” tā par deju svētku veidošanu Kultūras Rondo saka horeogrāfs Jānis Purviņš, kurš deju uzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, kurš veido jau ceturtos deju svētkus. 

“Jebkuros svētkos ir bijušas diskusijas par dejām, piemērotību, tērpiem, izpildījumu. Vienmēr esam mācējuši lietas nozarē sakārtot un nonākuši vienmēr līdz lieliskiem svētkiem Daugavas stadionā," turpina Purviņš. "Satrauc, ka tās ir emocijas, kas notiek apkārt, kas nav balstītas uz kādu konkrētu faktu. Vairāk no mutes mutē nodota informācija. (..) Skumjākais, ka bez profesionālas analīzes visa jezga pāriet uz personīgiem apvainojumiem."

“Strīdi, debates un dažādas domas par repertuāru un dejām bijušas un būs vienmēr. Ja nebūs, tā nebūs māksla un jaunrade. Sāp sirds par dubļu straumēm, kas gāžas pār veidotājiem,” situāciju analizē pieredzējušais deju kolektīva “Vektors” vadītājs un horeogrāfs Uldis Šteins.

"Māras zeme – tur ir daudz labas lietas, man ļoti patīk sākuma risinājums. Tas visiem būs skaidrs. Vēl viena lieta - nevar mītiņos sacerēt mākslas darbu. Neesmu piedalījies komentāros, kas man bija sakāms autoriem par to, kas nepatīk, pateicu tieši. (..) Bet tas, ko es domāju, nav absolūtā patiesība.

Neredzu Latvijā šobrīd pieredzējušākus un talantīgākus autorus, kā Jānis Purviņš un Jānis Ērglis. Viņiem jābūt pēdējam vārdam šajās lietās un arī atbildībai. Neredzējušam gala produktu, burtiski nozākāt cilvēkus, kas strādā, tas nav godīgi," norāda Šteins.

Diskusijā Kultūras Rondo Šteins bilst, ka viņa vērtējumā vājākā vieta uzvedumā “Māras zeme” ir muzikālais pavadījums un aranžējumi 3. un 4. daļā, uzskata Šteins.

“Gatavojoties nākamajiem svētkiem nākamais piecgades posms iezīmējies ar citiem starpsvētku pasākumiem un sagatavošanās posmu. Būs jāņem vērā plaša sabiedrības daļa,” uzskata Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.

Alpa uzskata, ka izveidojusies situācija ir sabiedrības spogulis, kuru nācies iepazīt jau aizvadītajā gadā, veidojot deju pasākumus novados: liela sabiedrības daļa iesaistās diskusiju procesā gan par repertuāru, gan organizatorisko struktūru.

"Ļoti iespējams, ka tas ir ceļš, kādu iet Igaunija. Tur dziesmu un deju svētkus rīko sabiedriskās organizācijas un nozarēs iesaistītie dziedātāji, mūziķi dejotāji, iesaistoties biedrībās, paši veidos repertuāru," vērtē Alpa. Arī viņa bilst, ka par repertuāru bijušas diskusijas vienmēr, bet parasti tās bijušas diskusijas nozares iekšienē, ne publiskā telpā.

Pa tālruni uzklausām Garkalnes novada vidējas paaudzes kolektīva “Saime” dejotāju Lailu Baumani, kura ir viena no dejotāju atklājas vēstules Valsts prezidentam rosinātāja. Runājot par uzvedumu "Māras zeme", viņa atklāj, ka dejotāji to neizprot.

“Mēs neesam spējuši izskaidrot to, ko veidojam. Vēsts jāaiznes ne tikai līdz vadītājiem, bet līdz katram dejotājam. Šīs nav izdarīts,” piekrīt Alpa

Arī Šteins sarunā bilst, ka liels darbs priekšā kolektīvu vadītājiem, jo katra deja no vadītāja prasa dalībniekiem izskaidrot to. Viņš atklāj, ka arī pašam reizēm nav bijis viegli noformulēt dejotājiem dejā ietverto stāstu.

“Gribētu lūgt un novēlēt nopietni katram kolektīva vadītājam pārdomāt situāciju. Svētkiem ir jābūt un jābūt iespējami emocionāliem un skaistiem," uzskata Šteins.

“Pasūtījums bija izveidot stāstu, lai svētki nebūtu kolāža, bet uzvedums,” ar deju svētku uzveduma  “Māras zeme” ideju iepazīstina tā libreta autore Ieva Struka. "Tieši simtgades svētki likās piemērots brīdis, lai stāstu paplašinātu ārpus ģimenes robežām. Lai nerunātu tikai par gadalaikiem, skaistajiem Latvijas novadiem. Lai paskatītos plašākā mērogā, kā latviešu tauta veidojusies. Simtgade ir būtisks atskaites punkts, bet pilnīgi viss, kas mums ir svarīgs, ir dzimis daudz senāk, sākot ar sarkanbaltsarkano karogu, valodu, himnu, dziesmu svētku tradīciju. Protams, mēs svinēsim simtgadi, bet svarīgi apzināties, ka mēs kā nācija esam vecāka nekā šie simts gadi, no kuriem 50 bija okupācijas gadi. Tas ir pirmais impulss mēģināt pastāstīt no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām, kā esam gājuši cauri šiem laikiem."

"Emocionālā nozīmē esmu dzirdējusi iebildes par drūmumu. Nepiekrītu, jo svarīgākais ir; cauri visām grūtībām esam izdzīvojuši. Mūs nolīdzina līdz ar zemi un mēs atkal kā zāle izdīgstam, uzplaukstam un ejam tālāk," skaidro Struka. "Ja šos vēstures notikumus traktētu kā visdrūmākos un asiņainākos laikus, mēs te nesēdētu, ja traktētu, ka viss bijis saulaini, mūsu valsts būtu citāda."

Ierakstā Kultūras Rondo fragmenti no Cēsu deju apriņķa virsvadītājas Ivetas Pētersones-Lazdānes, Saldus deju apriņķa virsvadītājas Santas Laurinovičas, Alūksnes deju apriņķa virsvadītājas Lāsmas Skutānes, Rīgas un Jelgavas deju apriņķa virsvadītāja Rolanda Juraševska un Pierīgas deju apriņķa virsvadītāja Ginta Baumaņa teiktā tiekoties ar uzveduma veidotājiem. Lai gan deju apriņķu virsvadītāji pauduši vienprātīgu atbalstu uzveduma „Māras zeme” iecerei un oficiālajās aptaujās tam nav iebilduši arī kolektīvi, Latvijas Radio uzrunāto dejotāju viedokļi par repertuāru ir ļoti dažādi. Koncertā „Danči sniegā” Tukumā aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās ap desmit kolektīvu no dažādām Latvijas malām. Kolēģe Māra Rozenberga aizkulisēs uzrunāja dejotājus, lai dzirdētu viedokļus par deju svētku repertuāru. Lai dotu iespēju dejotājiem brīvāk izteikties, viņu vārdus un kolektīvus šoreiz nelūdzām saukt.