Līdz 22. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Kupola zālē skatāma Edgara Vērpes personālizstāde “Intereses. Konflikts”. Apgādā “Neputns” iznācis arī apjomīgs albums “Edgars Vērpe”. Kultūras Rondo studijā saruna ar mākslas zinātnieci Laimu Slavu un mākslinieku Edgaru Vērpi.

“Iespaids kā vienmēr drusku šokējošs. Bet iespaidu lielā mērā rada saturs, svarīgi, izstādē ieejot, saprast, par ko tā ir. Citādi tajā telpā daudz kas izšķīst,” Edgara Vērpes izstādi Kultūras Rondo raksturo Laima Slava.

Viņa norāda arī uz pretrunām Edgara Vērpes daiļradē. “Pēc būtības ir absolūts formālists vārda vislabākajā nozīmē, latviešu glezniecības labākajās tradīcijās, izjūtot vielu, krāsu, gaismas. Tajā pašā laikā viņš autonomi un personiski reaģē uz to, kas notiek sabiedrībā, sociālajā telpā. Tāpēc 80. gadu beigās, kad parādījās sajūta, ka esi kaut kur iespiests, tā parādījās viņa darbos, kas pirms tam bija absolūti gleznieciski. Tagad atkal šis Ukrainas konflikts, kas ir izsaucis domas par to šāviņu kvantumu, kas karājas virs mums,” skaidro Laima Slava.

Edgara Vērpes personālizstādes “Intereses. Konflikts” darbu tēli ‑ šāviņi ‑ saistās ar bērnības interesēm, kad viņš pavadīja vasaras Priekulē, Kurzemē. Otrā pasaules kara laikā šeit notika ilgstošas kaujas, un vēl 20 gadus pēc tā beigām meži un lauki bija pilni ar nesprāgušiem artilērijas šāviņiem un visu veidu kājnieku munīciju. Puikām toreiz aizrautīgākā spēle bija atrasto kara tehniku “neitralizēt” vai spridzināt.

“Pamatideja ir par to, ka katrs pats sev esam ļoti vērtīgi. Sevi uztveram, kā lielāko vērtību. Nedomāju, ka man būtu interese šadā veidā kļūt par lielgabala gaļu. Kara bezjēdzība ir stulbākais, kas pasaulē var notikt, neskatoties uz to, ka tas pasaulē notiek gadiem,” izstādes ideju skaidro Edgars Vērpe.

Tajā pašā laikā viņš min, ka nepatīk stāstus stāstīt, labprāt neteiktu neko un nerakstītu anotācijās. “Katram ļautu izjust pašam un iedziļināties, saprast vai nesaprast. Katram tas stāsts ir cits. Ja ir uzrakstīts, tas nav jāglezno, un otrādi. Ceru, ka darbi paši par sevi arī runā,” bilst Edgars Vērpe.

“Bija sarežģīti un interesanti, kad Kupola zālē pirmo reizi apskatīju. Elpa aizrāvās no tā, kāda tur ir sajūta,” atklāj Edgars Vērpe par izstādes vietu."Atmiņā iespiedās spilgtums – liela, gaiša, ritmiski interesanti sakārtota. Tajā brīdī meklēju telpas izstādei. Šķita, ka tur nevar. Ne to, kas ir man. Tad pēkšņi tur ienāca līgava ar līgavaini. Līgava baltā kaut kur “aizlidoja” pa to balto telpu, čalis bija melns, viens melns punkts un viņš izskatījās fantastiski. Sapratu, ka var mēģināt, jo arī man darbi bija melni."

Izstādi iekārtojusi māksliniece Sandra Krastiņa. 

Mākslinieks Edgars Vērpe ir zināms arī kā kaislīgs makšķernieks. “Makšķerējot domāju tikai par makšķerēšanu, tā ir tīrākā meditācija. Atbraucu mājās noguris un ar pilnīgi tīru galvu. Ja neesmu bijis divas trīs nedēļas makšķerēt, kļūstu nervozs un neciešams,” atzīst Edgars Vērpe un piebilst, ka tūlīt pēc sarunas Kultūras Rondo arī dodas makšķerēt.