Dailes teātrī 20. septembrī pirmizrāde - tapis pirmais šīs sezonas jauniestudējums – „Svinības”. Bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs atgriezies Dailes teātrī. Pirms tam viņš šajā teātrī iestudējis „Finita la comedia!” un „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” . Luga „Svinības” tapusi pēc scenārija filmai „Festen” (režisors Tomass Vintenbergs). Iestudējumā nodarbināts plašs aktieru ansamblis. 

Lielas un bagātas ģimenes patriarhs Helge svin savu 60. dzimšanas dienu. Svinībās sapulcējusies ģimene un arī daži draugi. Tiek teiktas runas, un kāds no Helges dēliem izlemj, ka vairs nevar un negrib klusēt…

“Ne tikai šādā turīgā ģimenē ir kāds skelets skapī. Diemžēl. Kādā brīdi, varbūt visnepiemērotākā brīdī rodas dīvaina rakstura apsveikumi,” par izrādi stāsta aktieris Ģirts Ķesteris, kurš atveido ģimenes galvu Helgi. “Žanrs viennozīmīgi ir traģikomēdija, te ir daudz krāšņa, daudz tāda, kas piestāv svinībās. Atceros, kad biju maziņš, mani vecāki daudz svinēja padomju laikā. Un mēs ar brāli skatījāmies uz to visu. Kaut kas tajā bija tik mīļš un atpazīstams. Nedēļu veidoja sarakstus. Tad gatavojās, māte grieza dažādus ingredientus salātiem, tēvs bija šefpavārs. Mēs to visu vērojām no malas. Tur bija kaut kas romantisks, izņemot to, ka mums nedeva pusdienas tajā dienā. Teica pagaidiet vakaru. Šo vienreizējo sajūtu es atceros. Tāpēc izrāde ir par to. Faktiski izrāde ir par ģimeni, gluži kā filma “Krusttēvs”.”

Svinībās jubilārs kopā ar citiem vīriem dejo, izklaidējas. Viss it kā rit tik ierasti. Ģirts Ķesteris stāsta, kā nonācis līdz šai lomai, no kuras sākotnēji vēlējies atteikties.

“Māksla ir provokatīva asa, nospārda ar kājām jēdzienu, ko dēvējam par mīlestību, lai nonāktu pie šīs mīlestības. Izrādē ir ļoti daudz mīlestības, neskatoties uz lielo tumšo noslēpumu,” vērtē Ģirts Ķesteris. Viņš arī atklāj, ka vasarā radušās pārdomas par to, vai vēlas šo lomu. Daudz runājis ar māksliniekiem, bērniem, ar ģimeni, kā vienā kvadrātmetrā var sadzīvot mākslinieks, aktieris un cilvēks. Beigās ticies ar mācītāju, kurš norādījis, ka atbildi savām šaubām atradīs citā Vintenberga filmā.

“Šodien nepieeju kā lomai, kā tēlam. Es gribu atrast dzirdīgas ausis, lai skatītājs nav vienaldzīgs par to, kas notiek aiz sienas. Sevī ārstējot kurlumu, varam nonākt pie rezultāta. Tās ir ļoti izplatīts fakts. Zinu ģimenes, kuras ar to sastopas. It kā nekas, mēs dzīvojam labu sakārtotu dzīvi ar traumētu psihi,” uzskata Ģirts Ķesteris.

Režisors Aleksandrs Morfovs pēc izglītības ir gan kino, gan teātra režisors. Iestudējis izrādes ne tikai Bulgārijā, viņš daudz un veiksmīgi strādā ārzemēs, arī Krievijā. Raksta scenārijus, ir režisors vairākām filmām, pats spēlējis vadošās lomas virknē kino filmu. 

“Ja es atgriežos, tas nozīmē – mani kaut kas šeit pievelk. Un ar prieku pieņemu piedāvājumu, jo ir gan labi aktieri, gan brīnišķīgs personāls,” par darbu Dailes teātrī bilst Aleksandrs Morfovs. “Jūs nemaz nezināt kādu es reklāmu taisu Dailes teātrim pasaulē, kur strādāju. No vienas puses šeit ir augsts profesionālais līmenis, no otras – ir kaut kāds krievu teātrim raksturīgs jūtīgums. Tā pati skola, tie paši skolotāji. Kad es saku krievu skolu, es domāju emocionalitāti. Rietumu cilvēki nav tik emocionāli, cik gribētos. Bet šeit unikālā veidā savienojas tāds ziemeļu profesionālisms ar dziļu emocionalitāti, ko gan režisoram vairāk vajag.”

Afišā rakstīts „Svinības” traģikomēdija divos cēlienos, režisors norāda:

“Tā drīzāk ir komēdijtraģēdija. Ir lietas kam jābūt paradoksālām un smieklīgām, taču patiesībā tās ir dziļi traģiskas. Traģēdija, kurai jārisinās skatītāju apziņā, ja vien mēs varēsim sasniegt tādu līmeni; iedvest šo bezcerības sajūtu, kurā atrodas visa šī mūsdienu pasaule, kurā cilvēks jau aizmirsis būt cilvēks,” norāda režisors. “Eksistence, esība. Eiropas Savienība, demokrātija, mēs saprotam, ka tas viss ir meli un tas ir korporāciju un bagātnieku interesēs. Bet, kā teicis Čerčils, nekā labāka par demokrātiju arī nav izdomāts. Taču galu galā mēs pamazām pārvēršamies par šīs sabiedrības funkciju, esam nevis cilvēki, kas pieņem lēmumus, kas morāli, emocionāli un jūtīgi atbild par savu rīcību, tas neeksistē. Tagad svarīgi ir izsisties, labi nopelnīt, un kad cilvēks tik tālu nonāk, viņš pārstāj ievērot patriarhālas sabiedrības morāles principus. Tas arī risināts lugā.”

Luga "Svinības" tapusi pēc scenārija filmai „Festen” (1998. gadā tās režisors Tomass Vinterbergs.), kura ir pirmā filma radīta pēc dāņu kino režisora izstrādātā „Dogma 95” manifesta.

“Es neslēpjos no oriģināla, gluži pretēji es no tā smeļos, iedvesmojos. Un gribu vēl kaut ko pielikt klāt, lai darbs šobrīd izskanētu mūsdienīgi. Sen pagājis Brehta laiks, kad uzskatīja, teātris var mainīt cilvēku. Nē, nevar, bet mēs varam cilvēkiem likt aizdomāties. Un tas jau ir kaut kas,” atzīst Aleksandrs Morfovs.

“Profesionāli ieklausīties režisorā daudz vairāk bijuši spiesti. Tur par konkrētām trauslām lietām ir runa. Tas varbūt ir šī režisora fenomens. Ne velti viņu šeit gaida. (..) Viņš nekad nesaka priekšā. Nedod lomas konceptu, izklāstu. Dod mājienus. Viņš ved aktieri. Nemanāmi. Tas prasa ārkārtīgu koncentrāciju. Vieglāk ir izanalizēt. Grūtāk ir ieklausīties un ļaut, lai tēls sāk dzīvot,” analizē Ģirts Ķesteris.