“Tagad nospēlēšu izrādi mēneša sākumā, otra – mēneša beigās, pa vidu būs brīvs. Bet, kad sāku strādāt teātrī, bija viena reize, kad neticēju savām acīm – viena brīva diena mēnesī, neticēju, braucu uz teātri skatīties. Tagad ir mierīgāk, bet varētu būt vairāk, it īpaši ziemā,” sarunā raidījumā Kultūras Rondo atzīst aktieris Gunārs Placēns.

Uzticamais karavīrs Šveiks, doktors Džons Vatsons „Šerlokā Holmsā”, Sančo Pansa „Donā Kihotā” – leģendāras lomas Dailes teātra aktiera Gunāra Placēna skatuves mūžā. Kultūras Rondo, sveicot Dailes teātra aktieri Gunāru Placēnu 90. dzimšanas dienā, viesojas pie mākslinieka mājās, kur sarunā iesaistās arī viņa dzīvesbiedre Ruta Bāgante.

“Kad spēlē lomu, tad aizmirstās personiskā dzīve, kas es tāds,” atzīst Gunārs Placēns un lepni piebilst: “Manis dēļ nekad dzīvē nav atcelta izrāde!”

1927. gada 31. augusta Madonas apriņķa Sausnējas pagasta Zemturos piedzima puika. Varbūt toreiz kāds gaišreģis smīnot zināja, ka vēl pēc 90 gadiem šis pats puika, tagad tautā mīlētais aktieris Gunārs Placēns, jautri trieks jokus, pacels glāzīti uz veselībām, miegs ar aci saviem skatītājiem no Dailes teātra lielās skatuves, trauksies ar auto un pasmaidīs par saviem gadiem.

Raidījuma sākumā izskanējušais fragments no Dailes teātra iestudējuma “Šveiks” ir ierakstījis zelta burtiem Gunāra Placēna vārdu Latvijas teātra vēsturē, bet ne jau tikai Šveiks. Lai nosauktu visas Gunāra Placēna atveidotās lomas teātrī, kino un televīzijā, varbūt nemaz nepietiktu ar raidījumam atvēlēto stundu.

Gunārs Placēns ir apbalvots ar valsts apbalvojumiem, apar viņu ir sarakstīta grāmata, viņu mīl publika un kolēģi. Ko vēl var vēlēties? Reiz viņš intervijā teicis, ka viņam kā lauku puikam vienmēr paticis būt tuvu pie zemes darbiem. Varbūt viņš klusībā sapņo par savu bišu dravu? Kultūras Rondo saruna ar Gunāru Placēnu dzimšanas dienas priekšvakarā rit mazliet par teātri, mazliet par cilvēkiem, bet vispār dzīvi, kā tas pierasts, viesojoties pie labi pazīstamiem un tuviem cilvēkiem.

Saka, ka smiekli pagarinot mūžu, Gunāra Placēna tēlojums ir licis smieties ne vienam vien skatītājam, bet ar par komiskā aktiera tēlu pats aktieris bilst: “Kad palasa literatūru, Luiss de Finess ir ļoti nopietns cilvēks, viņi var spēlēt to lomu visu mūžu būt vienādi, mēs nedrīkstam būt vienādi, mūs tūlīt kritiķi noslaucīs. Mums jābūt katrā lomā citādam.”

Viņa aktiera darba stāžs ir 67 gadi, net pirmajos gados teātrī, kad arī materiālā ziņā nebūt nav viegli klājies, ir bijušas domas atgriezties pie zemes, jo vispirms Gunārs Placēns apguvis lauksaimniecību.

“Mana bērnība sākās laikā, kad Latvijas upēs vēl bija vēži un modē bija vēl zirgi,” tā stāstu par sevi intervijā, kas Latvijas Radio ierakstīta pirms 40 gadiem, kad svinēja aktiera 50. dzimšanas dienu, aizsāk Gunārs Placēns.

Jau pamatskolas laikā latviešu valodas skolotāja likusi lasīt priekšā citiem stāstiņus, un pamatskola arī bijusi pirmā lielā loma teātrī. Teātri spēlējis arī mācoties biškopību lauksaimniecības skolā, bet tad devies uz Rīgu, uz Teātra un horeogrāfijas skolu un pēc iestājeksāmeniem uzņemto sarakstā redzējis arī savu vārdu. Tā sākās Gunāra Placēna aktiera gaitas.

Sarunā arī Gunārs Placēns atklāj, iespējams, viņam vien raksturīgu savu aktierspēju uzturēšanas metodi: “Es savu balsi uzturu ar saldējumu un aukstu dzērienu”, bet par sapņu lomu smejot teic' – Lāčplēsis, jo, kāpēc gan šim varonim vienmēr jābūt liela auguma...