„Portrets mani interesējis visvairāk un vēl joprojām interesē visvairāk,” stāstot par albumgrāmatu “Personības un laikmets”, atklāj fotogrāfs Gunārs Janaitis Kultūras Rondo.

Par albumgrāmatu tās autors to sauc, jo fotogrāfijas, personību portretus, kas ir svarīgākais, papildina arī teksti. „Redzot portretu, es atceros, kādas sakarības, kas ar šo portretu saistās. Nebija vēlēšanās pievienot enciklopēdiskus datus, gribējās personificēt, ko esmu sajutis vai kas noticis tajā brīdī. Lai arī ir uzrakstīti mazi gabaliņi, tā ir kā piepildīta glāze, ja mēs lietu vēl iekšā, ietu pāri," skaidro Gunārs Janaitis.

Fotogrāfa Gunāra Janaiša izveidotajā foto albumā iekļautie portreti tapuši laika posmā no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. Attēlus papildina Janaiša rakstītas atmiņas, pārdomas par portretētajiem – Kurtu Fridrihsonu, Birutu Baumani, Lūciju Garūtu, Vizmu Belševicu, Jāni Stradiņu, Imantu Ziedoni u. c. Albuma dizainu veidojis mākslinieks Juris Petraškevičs.

Albumā ir 128 personības 231 fotogrāfijā. Liela daļa no tām tapušas laikā, kad Gunārs Janaitis strādāja laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Albuma ievadā mākslas zinātnieces Laimas Slavas saruna ar Gunāru Janaiti. Albumu izdevis apgāds "Neputns".

„Apmēram divarpus gadus mani aicināja izdevniecības „Neputns” vadītāja Laima Slava izdot grāmatu. Man likās, ka man nevajag grāmatu. Es viņai atteicu. Tad vienā brīdi teicu – taisīsim grāmatu. Tas nozīmē, ka jāslēdz vaļā viss foto negatīvu arhīvs. Tad es sapratu, kāpēc atteicu, jo domāju, lai arī esmu daudz fotografējis, tomēr man nebūs kas tāds, kas daudzus citus interesēs. Kad sāku skenēt, teicu – kaut kas jau tur ir,” par grāmatas tapšanas procesu stāsta Gunāra Janaitis.

„Svarīgi ir dot iespēju: Laima Slava deva man iespēju veidot grāmatu, bet, lai grāmatu izveidotu, man deva iespēju Valsts Kultūrkapitāla fonds, kas atbildēja uz mūsu projektiņu pozitīvi un man bija iespēja bildes ieskenēt,” bilst fotogrāfs. „Es nezinu visu, kas man ir, kad ieskenē, var redzēt sejas izteiksmes, kurš cilvēks ar mani runā. Fotogrāfija nav tikai fotogrāfija, grāmata nav tikai grāmata, ja paskatās no mazliet filozofiskām kāpnītēm, ir klāt kāds slānis, kas derīgs tam, kas to skata, kas to grib saprast.”

"Parasti, nostājoties fotogrāfa priekša, cilvēka, ir kāda pretestība. Fotogrāfa uzdevums ir atrast būtību, ne tikai līdzību. Lai kā katrs aizsargājas, tas ir dzelzsbetons, bet nav dzelzsbetona bez plaisām. Jā gaida, kad tā plaisiņa parādīsies, betons ieplaisā uz mirkli un man pietiek ar to, es caur šo plaisiņu tieku klāt tam cilvēkam dziļāk un tuvāk, nekā viņš var iedomāties. Tad tā bilde ir. Tad viņš ir," atzīst Gunars J.anaitis

Gunārs Janaitis stāsta, ka fotografēšanas laikā ar cilvēku sarunāties viņam patīk mazāk, bet iepriekš mēģina uzzināt par cilvēku, lai gadījumā, ja ir saruna, nejustos neveikli. „Jāiegūst uzticība, ja personai nav uzticības fotogrāfam, diez vai labu bildi varēs uztaisīt,” uzskata Gunārs Janaitis.

"Varbūt es šo vienkāršo lietu – uzņemt portretu – sarežģīju," vērtē Gunārs Janaitis.