Absurda, laba humora un smalkas smeldzes sintēze – tā var raksturot izrādi „Aizvakar vienmēr”, ko Ģertrūdes ielas teātrī iestudējis Andris Kalnozols. Viņš ir šī iestudējuma režisors un arī dramaturgs. Izrāde balstīta neparastā notikumā, kāds Sicīlijā atgadījies ar pašu režisoru. Tomēr Andris Kalnozols uzsver, ka izrādes galveno varoni nevajag asociēt ar viņu. Iestudējumā piedalās gan Jaunā Rīgas teātra, gan M.Čehova Rīgas krievu teātra aktieri.

Skatoties izrādi „Aizvakar vienmēr”, ir jāļaujas iztēlei, tā no priekšmetiem veidota piramīda ir aktīvs vulkāns Etna, bet divas mazas gaismiņas ir automašīnas ugunis, kas attālinās. Un stāsts sākas: jauns lietuviešu žurnālists Deimants, atvaļinājumu pavada klaiņojot pa Eiropu, lai sarakstītu savu debijas romānu „Aizvakar”, tiek aplaupīts uz vientuļa Sicīlijas lauku ceļa. Viņš nokļūst vēja ģeneratoru administratores Marijas Terēzes un viņas brāļa Džuzepes aprūpē.

Notikums ir patiess, jo 2015.gada vasarā autors pats piedzīvoja aplaupīšanu, pakaļdzīšanos un nokļuva slimnīcā, atguva spēkus un sarakstīja lugu „Aizvakar vienmēr”. Tomēr režisors Andris Kalnozols uzsver, ka nevajadzētu izrādes galveno varoni asociēt ar viņu pašu.

“Paralēles ar zināmiem faktiem manā pieredzē esmu piedēvējis. Šī aplaupīšana, dzīvošana savdabīgā nekurienē, saskarsme ar identitātes trūkumu un nesapratni visapkārt. Tālāk no šiem faktiem atspēros, tālākais fantāzijas lidojums,” atklāj Andris Kalnozols.

Režisors stāsta, ka Sicīlijas laukos uzturējies, gaidot atbildi no konsulāta un tur arī teļi un govis brīvi pastaigājušies. “Kaut kā bija sajūta, ka tās ir vienīgās dzīvās būtnes, ar kurām ir jēga sarunāties latviski,” bilst Kalnozols.

Izrādē darbojas vairāki personāži un arī teļš, ko asprātīgi atveido Ģirts Krūmiņš, tērpies plankumainā kombinezonā. Šis rēgs teļa izskatā naktīs apciemo galveno varoni Deimantu. Deimanta lomā Edgars Samītis. Lietuviešu žurnālists Deimants dienas vada, gaidot savienojumu ar Lietuvas konsulātu un strīdoties ar savu bērnības draugu skaipā. Notikums atgadījies ar pašu autoru Andri.

“Lielā mērā galvenais varonis Deimants ir viņa alter ego. Meklēju prototipu, kā personāžs varētu izskatīties, kas tas varētu būt par cilvēku. Beigās salipinājās kā tāds Frankenšteins kopā. Negribējās kopēt Andri. Paziņām likās, ka līdzība ir, jo esam labākie draugi, ļāva saprast tādas lietas, ko varbūt citiem nenākas tik viegli, lasot to darbu. Pazīstu tik tuvu, ka zinu, kas aiz katra teikuma ir,” par savu tēlu stāsta Edgars Samītis.

Lugā izmantota sarunvalodas vārdnīcas leksika. Kalnozols atklāj, ka šādam eksperimentam viņu pamudinājusi saruna ar Samīti, kurš savukārt reiz ar Jaunā Rīgas Teātra kolēģi Andri Keišu Parīzē šķirstījis sarunvalodas vārdnīcu, meklējot labāko frāzi parīzietes uzrunāšanai.

“Man likās laba ideja uzrakstīt lugu, kur par pamatu būtu ņemtas sarunvalodas vārdnīcas frāzes. Mēģināt saprast, vai var no tā salikt izrādi.

Kad ar mani bija noticis šis notikums Sicīlijā, kad aplaupīja un pazuda viss līdzšinējais darbs, jo es strādāju pie lugas Leļļu teātrim par Džakomo Kazanovu, tas bija pazudis. Bija pilnīgi balta lapa. Varēju sākt strādāt pie šīs idejas par sarunvalodu vārdnīcu,” atklāj Kalnozols.

Andris Kalnozols ir beidzis Leļļu teātra aktierkursu, un esot Itālijā, strādāja pie lugas Leļļu teātrim. Taču tā vietā vispirms radās izrāde „Aizvakar vienmēr”. Tagad ir arī pabeigts darbs pie lugas par Kazanovu, kuru Leļļu teātrī Kalnozols iestudēs pavasarī.

Izrādi „Aizvakar vienmēr” Ģertrūdes ielas teātrī iespēja noskatīties 23.janvārī