“Tas, ka stāsts būs par to, kādi mēs paši esam, kā sevi redzam, bija skaidrs uzreiz,” tā par izstādes “Cilme / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē” ieceri sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj tās kuratore Elīna Ģibiete.

No 2.februāra līdz 18. martam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas projekta “Cilme / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē” starpdisciplināra izstāde, kas notiek Latvijas valsts simtgades ietvaros. Izstādē varēs aplūkot gandrīz piecdesmit darbus, veidotus dažādos medijos, kuros risināti ar nacionālo tematiku – tradīcijām, paradumiem, simboliem un sadzīves priekšmetiem – saistīti stāsti. Tos vieno auduma fiziska vai konceptuāla klātesamība kā viens no latviskās identitātes nesējiem.

“Kad projekts tapa uz valsts simtgades projektu konkursu, radās ideja pievienot vēl kādu līniju, kas visu satur kopā. Šoreiz tas ir audums. Interesanti, kā audums izskatās ne tikai no to mākslinieku puses, kas to apstrādā ikdienā, bet kā tas varētu izskatīties idejiski, vai kā koncepts,” turpina Elīna Ģibiete.

Elīna Ģibiete izstādei uzrunājusi dažādu paaudžu māksliniekus. Bija gan konkurss, gan tika meklēti darbi, lai veidotos kopējais izstādes stāstu krājums. Sanāca, ka ir ļoti dažādi – akadēmijas studenti un pieredzējuši mākslinieki un pasniedzēji. 

“Svarīgi, lai kopēja mākslinieku grupa aptvertu būtiskākās lietas, ko par savu valsti varam pateikt. Audums ir aptverošs tēls, kāds arī tas mums dzīvē ir. Mēs viņa muti slaukām, mēs to ģērbjam, kapā līdzi ņemam. Drusku neredzams, bet klātesošs medijs. Centrālais stāsts ir, kā mēs skatāmies paši uz sevi. Tas ir gana interesants un arī viegls, lai cik latvietis dažreiz nebūtu smagnējs un skarbs, mūsu sajūta ir fantastiska," min Elīna ĢIbiete.

Paralēli izstādes veidošanai noritēja arī aptauja, kurā varēja sevi raksturot. “Galējības ir interesanta, mēs esam skarbi, asi reizēm un bišķi stūraini, bet iekšā ir skaista poēzija," uzskata Elīna ĢIbiete. "Latvietis ir cinisks romantiķis un tādi ir arī darbi un izstāde. Asprātība mūsos ir ārkārtīgi laba."

Mākslinieks Vitolds Kucins ikdienā strādā ar zīdu, taču paralēli jau vairākus gadus strādā arī ar koku.

“Šoreiz ir audumus un koncepts. Man ir koncepts. Ja skatāmies uz koku, tas aug vertikāli, tie ir kā velki. Gadskārtas ir audi, ko aužam. Ja tā skatās, tad koks ietver šo krustenisko struktūru. Audums ir caur vainadziņu, caur krāsām,” par savu darbu stāsta Vitolds Kucins.

“Audums ir valoda, kurā šajā izstādē runājam. Vienalga, konceptuāla vai tieša valoda. Man patīk strādāt dažādos medijos, šajā izstādē ir audums. Valoda reizēm nav tik būtiska, šajā gadījumā palīdz risināt vairāk un uzrunā tiešāk,” norāda māksliniece Velga Vītola. Izstādē aplūkojams viņas darbs “Vējonis”.

Dažas domas, ko latvieši teikuši par latviešiem

Latviešu sieviete var visu, ja vajadzēs uzmetīs puisi plecā un aiznesīs mājās.

Latvieši pavasarī ūdens vietā dzer bērzu sulu, vienalga, kur tas bērzs audzis, ka tik bērzs.

Kā brīva diena, tā latvieši uz laukiem

Rudenī latvieši kabatā nēsā kastaņus.

Latvietis ir aktīvs malā stāvētājs.

Šie teksti dzīvo savu dzīvo izstādē, "lidinās" pa ekspozīciju un dažos brīžos var sameklēt kontekstu ar darbiem.