Arhitektūras gada balvas ietvaros no 15. līdz 19. maijam atzīmēs Arhitektūras nedēļu. Tās ietvaros būs vairāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt diskusiju par to, kas ir laba arhitektūra, un izcelt labākos Latvijas arhitektūras sasniegumus pēdējā gada laikā. Latvijas arhitektūras gada balvas 2016 svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks 19. maijā.

Kādu ainu Latvijas arhitektūrā ilustrē Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie objekti un kādas tendences vērojamas, vērtējot iesniegtos arhitektu darbus, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar  Latvijas Arhitektu savienības prezidenti Guntu Grikmani un šīgada nacionālās žūrijas priekšsēdētāju Mārtiņu Jaunromānu.

“Šogad žūrija strikti turējās pie kategorijām, ir skaidri zināms, kurā kategorijā katrs darbs tiek virzīts tālāk. Starptautiskai žūrijai ir informācija par kategorijā, bet nav pienākums katrā kategorijā izvirzīt laureātu,” norāda Gunta Grikmane. "Nav runa, ka liela māja ir labāka arhitektūra, tieši mazajos darbos ir lielāka pietāte pret vidi, pret cilvēku, pret pasūtītāju un profesiju, nekā lielākā darbā."

Nacionālās žūrija arī izcels un suminās savus favorītus.

Mārtiņš Jaunromāns analizē, ka tendences Latvijas arhitektūrā pēdējos gados ir līdzīgas. Lielo celtņu birums beidzies. “Taču labākie objekti tradicionāli iesniegti lielajās pašvaldībās. Kas notiek pārējā Latvijā? Ir daži darbi, ko var saukt par izņēmumiem, ne tendenci. Būvē jau visā Latvijā, daudz būvē bet neiesniedz. Nejūtas lepni par paveikto?” bilst Mārtiņš Jaunromāns. Viņš arī norāda, ka jaunie arhitekti noteikti būtu priecīgi darīt vairāk ne tikai veidot izstādes. Diemžēl iepirkumi un lētākās cenas izvēle neļauj jaunajiem tikt pie objektiem un radīt.