Pārkāpjot pirmo desmitgadi, kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" sezonas noslēguma koncertā aicina izbaudīt mūzikas stilu daudzveidību. Tā atklāsies četru atšķirīgu un savdabīgu komponistu darbos, kurus interpretēs "Sinfonietta Rīga" sava diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncertā iemirdzēsies Jozefa Haidna Londonas perioda pirmā simfonija, daudzsološais latviešu kontrabasists Matīss Eisaks (attēlā) kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem atskaņos Džovanni Botezīni samtaini sapņaino romantisma mūziku, bet kamerorķestra laikmetīgo domāšanu iezīmēs 20. gadsimta izcilāko amerikāņu komponistu Stīva Reiha un Džona Adamsa skaņdarbi.

“Mūsu princips ir – būt pēc iespējas atvērtākiem dažādam repertuāram, nekļūt pārāk lieliem speciālistiem kādā vienā sfērā, bet censties aptvert visu mūziku, kas pieejama, kas atbilst mūsu sastāvam un interesēm, kas ļauj uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju. Lai visu laiku būtu intriga, kas šoreiz būs jauns. Tas ir mūsu credo,” atklāj “Sinfonietta Rīga” vadītājs Normunds Šnē.

Normunds Šnē uzskata, ka sezonas noslēguma koncerts būs negaidītu pagriezienu pilns vakars, jo, kad Rīgā spēlēta Haidna 93. simfonija, tāpat arī programmā ietvertie Stīva Reiha un Džona Adamsa darbi Rīgā nav skanējušu. Viņš cer, ka skaņdarbi labi sadzīvos uz skatuves.

“Haidns un Botezīni ir ļoti atšķirīga mūzika pēc savas būtības un ieceres – viena gudra un klasiski uzrakstīta ar iekšējiem trikiem un pārsteigums, otra – lai parādītu kontrabasa virtuozitāti un to, ka šis milzu instruments var būt kā partneris. Ar prieku gaidu Matīsa Eisaka spēli Rīgā,” stāsta Normunds Šnē. “Otrā daļa Stīvs Reins un Džons Adams – viņi ierakstīti minimālisma kastītē, bet viņu mūzika ir totāli atšķirīga un principi nav vienādi.”

Būs arī pārsteigums, ko Normunds Šnē neatklāj, to piedzīvos tikai tie, kas atnāks uz koncertu.

Runājot par arvien jauna repertuāra izvēli, Normunds Šnē bilst, ka tas ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt auditoriju, jo spēlējot tikai pazīstamu repertuāru ir ceļš uz strupceļu. Ir jāpieradina klausītāju būt iespējami atvērtu. Viņš sola, ka arī nākotnē klausītāji dzirdēs “Sinfonietta Rīga” neparastos salikumos ar neparastiem māksliniekiem un ansambļiem – tā būs gan jauna mūzika pašiem, kas dzirdēta un aizmirsta. Svarīgi ir neierobežot sevi.