Likums, kurš daudz apspriests, ilgi gatavots, arī nesaprasts, tagad pieņemts un ar 2018. gadu stājies spēkā – „Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”. Vai radošās personas, uz kurām šis likums varētu attiekties, to ir sapratušas? Un kas būtu jādara radošām personām, kuras pretendētu uz stipendiju, maksājumiem slimības pirmajās 10 dienās vai ārstniecības un komunālo maksājumu daļēju segšanu pensijas vecumā? Un kā jārīkojas profesionālajām radošajām organizācijām šī likuma sakarā? Kādas izmaiņas sagaida radošos cilvēkus, Kultūras Rondo studijā skaidro Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un Latvijas Radošo savienību padomes Valdes priekšsēdētāju Dace Bluķe.

"Likumam ir divas daļas: pirmā ir par radošajām savienībām – noteikti radošo savienību mērķi un uzdevumi. Otrā daļa ir par sociālo nodrošinājumu māksliniekiem, kas dzīvo trūcīgos apstākļos, vai kādu apstākļu dēļ ir piespiedu dīkstāvē, jo ir profesijas, kurās nav iespējas strādāt algotu darbu," skaidro Dace Bluķe. "Alternatīva, kā bezdarba gadījumā saņemt minimālu nodrošinājumu."

Galvenais likuma īstenotājs būs Radošo savienību padome, VKKF – maciņa turētāji. 

Dokumenti cilvēkam par palīdzības saņemšanu būs jāiesniedz Radošo savienību padomei, kur tos vērtēs nozares eksperti, tālāk tas nokļūs VKKF, kas kopumā izskatīs pieteikumu – sniegt vai ne finansiālo atbalstu. Šobrīd top nolikums likuma īstenošanai, no 1. februāra VKKF sāks darboties likuma ietvaros.