Cēsu izstāžu nams aicina uz gleznotājas Rasas Jansones personālizstādi ar nosaukumu “Ģimenes”. Izstāde “Ģimenes” ir trešais, noslēdzošais posms trīs gadus ilgušam projektam, kurā atklājas mākslinieces saasinātais skatījums uz “ģimenes lietām”.

Rasa Jansone ir studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, piedalījusies glezniecības un vides mākslas izstādēs kopš 2000. gada. Daži no iepriekšējo personālizstāžu un gleznu ciklu nosaukumi ir šādi: „Latvieši”, „Sniegbaltītes slepenā dzīve”, „Mammas cerības”. Un arī „Es paņemu mazumiņu šeit un nolieku to tur”. 

 “2013. gadā es sāku gleznot mammas, gadu vēlāk viņu bērnus. Tas bija kā pats par sevi saprotams. Bet tētu gleznošana aktualizēja jautājumu, kas tad īsti ir ģimene un kā to iespējams konceptualizēt portretu izstādē,” ar savu izstādi iepazīstina Rasa Jansone. “Vairāki tēti izrādījās līdzās pastāvoši kādā citā dimensijā. Bija tēti, kas nedzīvo kopā ar savu bērnu mammām un līdz ar to arī bērniem. Bet laipni piekrita gleznošanai. Daži no viņiem ir mākslinieki. Varbūt tāpēc. Bija tēti mākslinieki, kas uz manu aicinājumu nereaģēja vispār. Tad kas mūsdienās ir ģimene? Klasisku heteroseksuālu laulību es atmetu, tā izšķīst manā acu priekšā. Varbūt ģimene ir kas līdzīgs mākslas darbu aplūkošanai, maināma konstrukcija atkarībā no skatu punkta.”

Eksperti ir secinājuši, ka Rasa Jansone pārstāv Latvijas mūsdienu glezniecībā retu – intelektuālu un vienlaikus ekspresīvu – virzienu. Rasa glezno dokumentālus un privātus notikumus, tāpat kā vispārinātus vērojumus un atklāsmes. Cēsu Izstāžu nama abos stāvos skatos ekspozīcijas „Ģimene” lielformāta portretus – bērni – mātes un tēvi, un sajūtu tajos emocionālu un sāpīgu palīdzības saucienu. Arī protestu pret tradīciju, tās vispārinājumu un cildinājumu. Rasa Jansone gleznieciski pārliecinoši pauž savu skatījumu uz ģimeni un sabiedrību – krāsās un arī vārdos. Jo pie vairākām gleznām ir izlasāmi Rasas komentāri. Arī ekspozīcijas ievadā. Lūdzu autori tos nolasīt.

Apakšvirsraksts ciklam ir “Mammai ir kupris. Bērns spēlē cīņu par varu. Tēti kāds sargā.”

“Kad devu šo apakšvirsrakstu, doma bija, ka kupris ir visa tā jezga un problēmas, ar ko sastopas sieviete, esot mamma,” atklāj māksliniece. “Savukārt “Tēti kāds sargā” ir secinājums, pie kura nonācu ar tētiem komunicējot un aicinot piedalīties projektā. Atklāju: tas, ar ko gribu nodarboties tētu sakarā, tā būs vajāšana. To teica tieši sievietes. Mamma un bērns ir pats par sevi saprotams. Tētis un bērni ir pavisam cits skaņu celiņš.

Šīs izstādes kuratore Sniedze Kāle atklāj, ka pati ir pozējusi Rasai Šmitei kā mamma, kā arī iepriekš bijusi viņas izstādes kuratore. Pēc mammu portretu izstādes dabisks turpinājums bijuši bērnu portreti un tad bijusi vēlēšanās visu redzēt kopā, kā arī māksliniece vēlējusies pielikt iztrūkstošo elementu – tēvus.

“Mēs meklējām telpas. Ir skaidrs, ka vajadzīgas lielas telpas, jo Rasas darbi ir liela izmēra un lielos triepienos un laukumos gleznoti un ļoti svarīgs ir arī atstatums, lai tos novērtētu. Cēsu izstāžu namā darbi iegūst citus iespaidu. Arī secība kā veidoti daudz pastāsta par ģimeni. Mēs sākumā domājam par māti, par bērnu un tikai tad par tēvu," skaidro Kāle.

Gleznotājas Rasas Jansones darbu ekspozīcija par tēmu „Ģimene” Cēsu Izstāžu namā aplūkojama līdz 31.decembrim.