Maija pirmajās dienās Latvijā iecerēts radīt svētku gaisotni. Mūzika skanēs daudzviet un muzicēs malu malās. Vecrīgā, koncertzālē Lielā ģilde arī valda rosība: rit pirmie Riharda Dubras jaunā lieldarba oratorijas „Marija” mēģinājumi. Oratorija komponēta par godu Latgales kongresa simtgadei.

4. maijā Riharda Dubras oratorija “Marija” piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu svētku koncertā Latgales vēstniecībā “Gors” un to varēs tiešraidē klausīties Latvijas Radio 3 Klasika. Savukārt 5. maijā to dzirdēs visi, kas ieradīsies Rīgas Lielajā ģildē. Atskaņojumā piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas Etnomuzikoloģijas klases studentes un absolventes Zanes Šmites vadībā, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, ērģelniece Kristīne Adamaite un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents – Riharda Dubras daiļrades cienītājs un popularizētājs Māris Sirmais.

“Viņa lielais talants ir veiksmīgi izstrādātā laimes formulu mūzikā, viņš ir viens retajiem latviešu komponistiem, kas spēj pacelt ikvienu klausītāju, pat vislielāko snobistu. Tā ir viņa lielā unikalitāte,” tā komponistu Rihardu Dubru raksturo diriģents Māris Sirmais. “Nevaram lepoties ar svinīgu, ļoti pacilājošu mūziku, kad klausītājs iziet no zāles smaidošs, nevis raudošs. Tas ir Riharda talants.”

Raksturojot pašu darbu, Māris Sirmais norāda, ka grūtības pakāpe ir veidojot kopā to, ko saucam par mūzikas arhitektūru. Katrs mūziķis funkcionē kā maza skrūvīte, mazs ķieģelītis un ar mūziķiem dotiem uzdevumiem komponists spēj radīt darba kopējo atmosfēru un meditāciju. Mūziķiem šajā darbā vajadzīga izturība, “stīgām bieži jātur garas skaņas, kilometriem garas, pie tam ļoti klusi”.

“Vēstījums, ko Rihards ar šo darbu stāstījis, ir vērtīgs un skaists, jo tā ir atsauce gan uz pagātni, gan lielākajām katoļticības vērtībām. Dievmātes Marijas simbols katoļiem ir pirmais un galvenais lūdz un caur viņu lūdz Kristū, ceļš ir caur Dievmāti,” stāsta Māris Sirmais.

Komponists Rihards Dubra atklāj, ka šis ir īpašs pasūtījums, kas viņu pašu reizē ar rakstīšanu audzināja un izglītoja.

“Lielākā problēma, ka nevarējām izšķirties, kas būs teksts. Turējos pretī, kāpēc man ar to jānodarbojas, jo es gribu rakstīt notis, ja gribētu rakstīt tekstus, būtu rakstnieks. Pirmais, kas ienāca prātā, paņēmu katoļu lūgšanu grāmatiņu un atšķīru to nodaļu, kur ir Dievmātes teksti. Es nebiju, piemēram, pamanījis, ka ir dziesma ar vārdiem “sentēvu Māra un latviešu māte”. Baznīcas dziesmu grāmatā teksts par to, lai palīdz mūsu sirdīs radīt svētu ticību. Tas man kalpoja par pierādījumu, ka šīs divas personas ir viena un tā pati. Kad to sapratu, bija skaidrs, ka savu darbu saukšu vienā vārdā “Marija”,” atklāj Rihards Dubra.

Par godu Latvijas 100. jubilejai līdz 2019. gada rudenim LNSO gatavojas atskaņot vairākus vērienīgus jaundarbus, kuru autori ir triju paaudžu spilgti Latvijas komponisti.