Filma “Vēsture aiz kadra. Kino” ir stāsts par to, kā tapa kinomateriāli, kas kļuvuši par neatņemamu Latvijas audiovizuālās vēstures daļu – kadri, kuros iemūžinātas janvāra barikādes, Tautas Frontes dibināšanas manifestācija Mežaparkā, Augstākās Padomes balsojums 1990. gada 4. maijā, sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana Svētā Gara tornī, augusta pučs un citi Trešās Atmodas notikumi.

“Mērķis, lai šie uzfilmētie kadri nepazūd,” tā par filmu “Vēsture aiz kadra. Kino” Kultūras Rondo saka tās režisors Romualds Pipars. “Daudzi cilvēki kādus galiņus saglābuši, sižetiņus saglābuši un lolojuši. Laiki mainījās. Gadiem glabāja, vāca.”

Filma "Vēsture aiz kadra. Kino" ir Romualda Pipara veltījums bijušajiem kolēģiem, kas veidojuši Atmodas vizuālo tēlu. Filmā iekļauti agrāk neredzēti, 30 gadus pēc to uzņemšanas digitalizēti 35mm kinolentes fragmenti; materiālus papildina to autoru – režisoru, operatoru, redaktoru, montāžas un skaņas režisoru atmiņas.

“Šis projekts man Atmodu palīdzēja ieraudzīt citādā gaismā, ieraudzīt caur šo cilvēku acīm pat burtiski, jo tas, ko viņi filmēja, bija tas, ko viņi redzēja,” atzīst viena no filmas autorēm Sanita Grīna. “Interesanti piedalīties šķita, jo visi operatori un režisori veica lielu atlasi par to, kas ir svarīgākais. (..)

Interesanti, kā vēsture veidojās, kā tas, ko mēs uztveram kā absolūtu stāstu par to, kas ir noticis, patiesībā ir tikai neliela daļa no tā, kas noticis.”

Sanita Grīna norāda, ka vērtīgi ir atmiņu stāsti par to, kas netika nofilmēts, kas nav mūsu vizuālajā atmiņā par Atmodu. Arī Romualds Pipars pastāsta filmā, kā atceras Atmodu, jo tas ir arī viņa laiks un emocionāls laiks viņa dzīvē.

“Man šķita, ka svarīgākais uzdevums ir saglābt šos kino kadrus, kuriem, manuprāt, patiesuma pakāpe ir nedaudz lielāka," stāsta Romualds Pipars.

"Arī tas kadrs, ko esmu uzņēmis, arī nav varbūt patiesība līdz galam, kad es filmēju uz priekšu, kaut kas notiek man aizmugurē, un tā arī ir tā brīža notikuma sastāvdaļa. Jo iespējams, mans izvēlētais kadrs, mans vēstījums ir nepatiess. Visas mūsu kopīgas atmiņas, fakti, fotogrāfijas varbūt stāsta to patiesību."

Piecus gadus ilgajā filmas tapšanas procesā izpētītas un digitalizētas vairāk nekā 40 stundas no 1986. līdz 1991. gadam uzņemtu kino materiālu, ierakstītas vairāk nekā 20 intervijas gan ar bijušajiem, gan joprojām aktīvi kino strādājošajiem dokumentālā kino veidotājiem.