"Šī ieraksta galvenā vērtība ir Egila Siliņa ģēnija dažādība, viņš spēj arī tik liegi, tik maigi dziedāt, uzrunāt, šī dzeja ne tikai tiek deklarēta, bet izjusta,” bilst Egīls Šēfers, norādot, ka "Egilu Siliņu mēs pazīstam kā lielo operu dziedātāju, viņam piestāv Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika un viņa varenā balss tajā izpaužas brīnišķīgi”.

Trešais "Skani” Simtgades sērijas ieraksts - Egila Siliņa un un Māra Skujas "Latvijas dziesmas” (2015).

"Protams, izjustā Māra Skujas pavadīšana un kamermūzikas spēle uz jaunajām Dzintaru koncertzāles klavierēm, tā ir tāda simbioze, ko esam laimīgi, ka to varēja notvert. Burvīgākais ir tas, ka to var klausīties visi, kas tur nebija klāt,” turpina Egīls Šēfers.

Kultūras Rondo iepazīstina ar pieciem ieskaņojumiem, kas tapuši ir Latvijas nacionālajā ierakstu kompānijā "Skani” Simtgades sērijā. Par ierakstiem stāsta „Skani” idejas autors un producents Egīls Šēfers, kā arī Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore Ināra Jakubone.

Ierakstam izraudzītas latviešu klasiķu dziesmas, "visas rūpīgi izvēlētas un apdzīvotas, un apskanētas dziesmas, kas Egila Siliņa repertuārā bijušas kādu laiku".

"Lieliski būtu, ja šo fantastisko mūziku, šo absolūto emociju destilātu, kāds tas ir katrā mazajā Emīla Dārziņa vai Jāzepa Vītola dziesmā, vēlreiz no jauna kopā ar lielisko latviešu klasiķu dzeju izbaudītu katrs no mums šodien. Patiesi, atdzīvināts šajā mūzikā, tiek skaidri parādīts Friča Bārdas, Jāņa Poruka, Annas Brigaderes, Kārļa Skalbes, Raiņa dzejas raksturs, uzburts tēls, it kā mūzikā mēs varbūt skatītos kādu kino filmu, it kā mūzikā mēs iepazītu šo cilvēku, kuram tajā brīdī nav nekā svarīgāka, kā pateikt šos ļoti eksaltētos vai ļoti skumjos vārdus," analizē Ināra Jakubone.

Ināra Jakubone iesaka noklausīties paradoksālo Jāzepa Vītola opusu ar teju Alfrēda Hičkoka cienīgiem pavērsieniem "Orhidejas sapnis" vai Talivalža Ķeniņa "Miestiņu" ar krietnu humora devu.