Latvijā sāk izrādīt jaunā režisora Staņislava Tokalova debijas pilnmetrāžas aktierfilmu, psiholoģisko drāmu “Tas, ko viņi neredz”. Šonedēļ notiek īpaši seansi ar aktieru un radošās grupas piedalīšanos – 22. martā kino “Citadele” Rīgā, 23. un 24. martā kino „Cinamon” un Multikino Rīgā. Pēc tam filma un tās veidotāji dosies uz Latgali, Vidzemi un Kurzemi.

Jaunais režisors Staņislavs Tokaovs savai pirmajai lielajai aktierfilmai “Tas, ko viņi neredz” ir izvēlējies sarežģītu izteiksmes veidu. Viņš to dēvē par psiholoģisku drāmu ar zinātniskās fantastikas elementiem. Sižetā redzam medmāsu, kura seko sava komā esošā pacienta Nikolā veselības stāvoklim. Filmas gaitā noprotam, ka komu ir izraisījuši paša pacienta eksperimenti ar mākslīgā intelekta radīšanu. Ir radīts mākslīgais intelekts “Anna”. Un izrādās, ka tā mērķis ir paturēt Nikolā tikai sev. Jaunā filma, tāpat kā iepriekšējās par šahistu – “Mihails Tāls. Laika, kura nav” tapusi studijā "Ego Media" kopā ar producentu Gunti Trekteri.

Guntis Trekteris atzīst, ka šīs filmas veidošana bijusi viena no interesantākajām pieredzēm, pirmkārt, brīnišķīgā aktieru sastāva dēļ; otrkārt, režisors ir īpašs gadījums, viņš spēj ar idejām aizraut citus, iedvesmot komandu, viņš atrodas mazliet virs zemes, mūsu uzdevums dabūt atpakaļ; trešais – šī bija interesanta pieredze attiecībā uz finansējumu, sākumā bija neliels Latvijas kino centra finansējums, izdevās piesaistīt privātos investorus, savukārt pabeigt palīdzēja “pūļa finansējums” projektu bankās Latvijā un Krievijā.

“Filmas pamatā ir divu cilvēku attiecības, kā viņi mēģina sameklēt viens otru caur uzticību, caur bagāžu, ko nes no pagātnes, un lietām, par kurām cer, ka ar viņiem notiks. Kā viņiem satikties un palīdzēt atrast sevi un vienam otru,” par filmu stāsta režisors Staņislavs Tokalavs. “Man patīk, ka filmā nav precīzi pateikts, kur ir realitāte, kur sapnis, kur tas, ko varonis tikai domā. Tas saplūst kopā. Turpinājām šo ideju un veidu kā šo stāstu izstāstīt.”

Vienu no galvenajām lomām – dakteri, kurš seko komā esošā veselībai un aicina sev asistentos medmāsas – spēlē aktieris Andris Keišs. Spēles un paslēpes ir filmas stāsta sastāvdaļas.

"Mānīšanās ir varoņu starpā, ja neseko līdzi, var nojaukt pēdas. Filma piedāvā izvēli. Tā nav filma, kas tevi iegrūž krēsla un tu seko līdzi ne sekundi aci neatrāvis no ekrāna," vērtē Andris Keišs. "Ja pieslēdzies un seko autoriem, tad arī uzrunās."

Par savu varoni Keišs bilss, ka "viņa mānīšanās, ka viņš nespēlē ar tīrām kārtīm ar to meiteni, izdomājis savus gājienus un scenāriju, var būt to var pārmest, bet no otras puses, ko viņam var pārmest..."

Galvenajā sieviešu lomā filmā “Tas, ko viņi neredz” – izteiksmīga un pārliecinoša aktrise no Krievijas Katerīna Špica.

“Kad saņēmu Stasa scenāriju, tas man iepatikās uzreiz. Gadās, ka tikai no e- pasta pirmajiem teikumiem, pat neizlasot ziņu kopumā, tu sajūti, ka tā ir vērtīga. Ar mani tā notika, kad saņēmu filmas „Tas, ko viņi nezina” scenāriju, atklāj aktrise.

“Es uzreiz piekritu ar to strādāt. Nolēmu piedalīties provēs un pārspēt visus konkurentus. Kad “Mosfiļm” provēs sastapu režisoru, sapratu, ka intuīcija mani nav maldinājusi un esmu pareizi sapratusi, jo man patika kā Staņislavs strādāja mēģinājumos. Vēlāk, filmēšanas noslēgumā es pārliecinājos, ka viņš ir gudrs, izprotošs un jūtīgs cilvēks, kurš turpina mācīties. Un vienmēr atvērts aktieru ieteikumiem. Tas nav mazsvarīgi."

Komas skartā zinātnieka loma uzticēta Jevgēņijam Tkačukam. Aktieris no Krievijas to nospēlē pārliecinoši.

“Kas attiecas uz mākslīgo intelektu, – tad scenārijs un filma runā par laiku, kad mūsu dzīvē ienāk mākslīgais intelekts – kad mašīna, neatkarīgi no cilvēka, pati sāk rīkoties. Šī mašīna, padarot manu personāžu garīgi un fiziski bezpalīdzīgu, piesaista viņu pie gultas. Filmā mākslīgais intelekts jau kļuvis par patstāvīgu vienību. Un mums ir jādomā par to, kā mašīnas mehānisms savienojas ar cilvēka gribu un personību,” vērtē Jevgēņijs Tkačuks.