Iznākusi Valda Celma grāmata "Baltu dievestības pamati", kurā autors raksta par dievturības izpratni: baltu/latviešu dievībām, ilustrē visu ar dainām un dievturības pētnieku citātiem. Grāmata ir veltījums baltu vienībai - tās teksts ir lasāms latviešu un lietuviešu valodā. Gāmatu laidusi klajā izdevniecība "Lauku Avīze".

„Grāmatas pamats ir dievturības satura būtība, un šī būtība ir gan latviešu, gan lietuviešu nacionālās pašapziņas pamats. Pamats ir senā baltu mantojuma dzīvotspēja līdz mūsdienām un šī mantojuma, kura saknes ietiecas senajā indoeiropiešu kultūrā, dzīvotspēja un nepieciešamība mūsdienās,” raidījumā Kultūras Rondo ar savu darbu iepazīstina tā autors mākslinieks Latvijas dievturu sadraudzes vadītājs Valdis Celms.

Celms norāda, ka svarīgi ir arī mūsdienas nepazaudēt latviešu un lietuviešu mantojuma kopību. Tāpēc grāmatā runa ir par dainām, par rakstu jeb ornamentu, gadskārtu ritu un godiem, kā arī baltu tautu un vispār ar dabu saistīto tautu vienotību ar cilvēka ikdienas dzīvi un visuma norisēm.

Lietuviete kultūras teorētiķe Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela norāda, ka dainas ir tikai viens no avotiem, kā izzināt baltu pirmskristietiskos uzskatus. Viņa bilst, ka grāmatā ir izmantoti arī arheoloģijas dati, bet apieti vēsturiskie avoti un nav izmantoti pirmavoti. Tāpēc Muktupāvela vērtē, ka šis darbs nav akadēmisks pētījums.

„Grāmata ir lieliska, lielisks sinkrētisks pētījums, balstīts mākslinieciskā skatījumā, domāts kopienai, ka orientēta uz dievturību, un visiem, kurus interesē,” atzīst Muktupāvela. Viņa arī uzskata, ka šis darbs jau ir ieinteresējis cilvēkus Lietuvā, gan tāpēc, ka autors ir zināms un pieprasīts, kā arī pats darbs formas un satura ziņā saista.

"Mans nolūks bija vienkārši parādīt, ka bez pārspīlēta zinātniska pamata, saliekot kopā akadēmiski aprobētus pētījumus un liecības sistēmiskā veseluma skatījumā, iegūstam daudz bagātāku priekšstatu, nekā izlasot vienu grāmatu tikai par Pērkonu, Laimu vai Velnu," skaidro Celms.

Savukārt grāmatās izdevums divās valodās – latviešu un lietuviešu – ir neliels solis abu tautu vienības apzināšanā. "Latvieši nevar izprast savus materiālus, ja neieskatās lietuviešu liecībās un otrādi, analizē Celms.