Kopš 1991.gada no Latvijas ir aizbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Aizbraucēji tiek saukti atpakaļ gan piesaucot patriotismu, gan to, ka trūkst darba roku dzimtenē. Valdība pirms pāris gadiem bija iedibinājusi reemigrācijas plānu, pērn Latvijas Institūts uzsāka sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, kas tāpat kā reemigrācijas plāns īsti neiedzīvojās un plašu rezonansi neguva.

Cita starpā, lai ārvalstīs dzīvojošie tautieši atgrieztos dzimtenē, ne mazāk svarīgi ir tas, kā te jutīsies viņu bērni. Vai maz Latvijā atpakaļ tiek gaidīti mūsu tautieši, kuriem līdzi atgriežas bērni, kas iespējams dzimto valodu tik labi nepārvalda vai tajā nav runājuši nemaz.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem Latvijā katru gadu ierodas ap 500 bērnu, vien apmēram puse no kuriem Latvijā kādā skolā iepriekš ir mācījušies, otrai pusei mūsu valsts izglītības sistēma ir pilnīgi sveša. Pamatā šādi bērni ierodas Rīgas skolās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās. Piemēram, Daugavpilī šajā mācību gadā kopumā šādi reemigrantu bērni ir 26.

Par to kāds šobrīd ir valsts atbalsts un skolu iespējas palīdzēt tā sauktajiem reemigrantu bērniem, raidījuma vadītājs un žurnālists Juris Saukāns izvaicā Daugavpils 9.vidusskolas direktoru Artūru Fedotovu, Daugavpils izglītības pārvaldes pārstāvi Ināru Sprindžuku un 11.klases skolnieci Sabīnu Pupinu, kas vairākus gadus dzīvojusi un mācījusies Vācijā.

 

Raidījumā atkārtojumā arī Latvijas Radio un LSM.LV  #TētaProjekts 4.sērija.

Raidījumā arī tuvākos dienu kultūras notikumu apskats, ieskats vēsturiskos notikumos un šīs nedēļas vietējā presē.