Iespējams, cilvēka radošais process ir viens liels mēģinājums un reizē kļūda. Kā tas gadās, ka šajā nesaprotamajā kustībā rodas labi darbi un pat šedevri. Par atļaušanos mākslā mūsdienās šī vakara saruna Monopolā ar mākslinieku, fotogrāfu Reini Lismani.

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā skatāma Reiņa Lismaņa personālizstāde “Mēģinājumi un kļūdas”.

“Mēģinājumi un kļūdas” ir jaunā mākslinieka Reiņa Lismaņa pirmā personālizstāde. Ietverot dažādus medijus un paņēmienus, izstāde fokusējas uz specifiskiem elementiem, kas veido plašāku izpratni par fotogrāfijas un vizuālo mediju piedāvātajām iespējām. Mākslinieka kompozīcijas reflektē par “aizkulisēm”* un nostiprinātām metodēm, par sava veida “rāmjiem” (Gestell), aizņemoties no vācu filozofa Martina Heidegera (Martin Heidegger, 1889–1976) terminoloģiju un idejas, kas saistītas ar tehnoloģijām. Zināmā mērā eksponētie darbi kalpo kā mediators attiecībām starp autoru un valdošo uzbūvi fotogrāfijā, video, instalācijā un mākslinieciskajā praksē kopumā.

*Autora komentārs: [..] Jebkurā gadījumā, pa ceļam uz studiju es iedomājos par iespējamu preses relīzi izstādei. Nebija jau nejaušība, es tieši nesen redzēju nopublicētu to klišejisko citātu no kāda slavena mākslinieka, vai zinātnieka, vai politiķa par to, kā viņai/viņam esot ļoti svarīgas šitādas pastaigas. Tas palīdzot uzturēt tādu labu ideju plūsmu. Nu tā kā es uzprasījos. Iedomājos, ka varētu būt labi sagatavot relīzi, kas būtībā saka: “Mēģinājumi un kļūdas” ir Reiņa Lismaņa izstāde, un Jums vajadzētu ierasties uz atklāšanu. [..]