1966. gadā jauno mediķi Jāni Strazdiņu norīkoja par Valsts Straupes narkoloģiskās slimnīcas galveno ārstu. Specializējies psihiatrijā, dakteris nokļuva slimnīcā, kur viņa pacienti bija no alkohola un narkotikām atkarīgie. Ar sev raksturīgo aizrautību galvenais ārsts Straupē izveidoja narkoloģijas centru, pulcēja ap sevi speciālistus no Rīgas un Pēterburgas. Ar kolēģu, sievas Daces – mākslas vēsturnieces – un pacientu palīdzību bija daļēji atjaunojis vairāk nekā 700 gadu veco Lielstraupes pili, kurā atrodas slimnīca. Izveidoja lielisku koncertzāli, sakopa parku, atjaunoja baznīcu. Talkās sāka nākt arī vietējie iedzīvotāji, restaurācijas darbos iesaistījās pacienti. Tā ārsta sakopšanas ideju iemiesojums kļuva par darba terapiju pacientiem. Un tad pienāca diena, kad dakteris atjaunotajā Straupes baznīcā pats piesēdās pie ērģelēm un telpa sāka skanēt...

No tā brīža ir pagājuši 50 gadi. Kas notiek šobrīd? Presē lasām: ”Veselības ministrija neatkāpsies no ieceres likvidēt Straupes narkoloģisko slimnīcu un funkcijas pārcelšanu uz Strenčiem. Viens no iemesliem – Lielstraupes pils ļoti sliktais tehniskais stāvoklis, kas apdraudot pat pacientus. Veselības ministrija, kurai pieder Straupes pils, naudu neieguldīs, jo neesot, bet pati slimnīca savu līdzšinējo peļņu vairākus gadus pēc kārtas atdevusi bērnu rehabilitācijas centram “Saulrīti”. Arī tam tagad draud slēgšana.” Monopolā saruna ar narkologu Jāni Strazdiņu.