Ko mēs zinām par Svēto Asīzes Francisku? Priekšstati par viņu parasti ir ļoti vispārināti, ka viņš ir nabadziņš, dīvainītis, kurš sarunājās ar putniem, staigāja noskrandis, darīja daudzas neizprotamas un tomēr brīnumainas lietas.

Protams, no mākslas vēstures zināmas Džoto darinātās freskas, no mūzikas vēstures zināmi Franča Lista darbi, kas veltīti šim svētajam, viņa sarunām ar putniem un stāstam, kā Francisks staigājis pār ūdens viļņiem. Iespējams, visspilgtāko iespaidu par Svēto Francisku esam guvuši no itāļu režisora Franko Dzefirelli filmas „Brālis Saule, māsa  Mēness”, kas uz ekrāniem parādījās vairāk nekā pirms 40 gadiem. Tas bija biogrāfisks stāsts par Svēto Asīzes Francisku, vienu no ievērojamākajiem viduslaiku svētajiem, atainojot 12. gadsimta Itāliju un gleznaina, simboliem piepildītā valodā stāstot par turīgas dzimtas atvasi Džovanni Frančesko di Bernardoni, kurš atsakās no pasaulīgiem labumiem, lai kalpotu Dievam un trūkumā mācītos pazemību, pieticību un mīlestību.

Latvijā pirmās brīvvalsts laikā iznāca Angelikas Gailītes grāmata par Svēto Francisku, savukārt 1993. gadā Liepāja krievu valodā izdota Jāņa Pavlovska grāmata par Svēto Asīzes Francisku. Tas nav daudz, salīdzinot ar izziņas iespējām citās valodās. Taču ir vēl viens darbs – 1999. gadā klajā nāca Valda Bisenieka tulkojumā no itāļu valodas „Svēta Franciska ziediņi, stāstu apkopojums par Asīzes Francisku un viņa darītajiem brīnumiem”.

Svēta Franciska viņa piemiņas diena, svētku diena jeb diena, kad viņš piedzima debesīm, ir 4. oktobris, tāpēc raidījumā Pāri mums pašiem dzejnieks un atdzejotājs, filoloģijas zinātņu doktors Valdis Bisenieks, publicists Arnis Šablovskis un Latvijas Dabas fonda vadītājs ornitologs Ģirts Strazdiņš diskutē par Svēto Francisku.