Reaģējot uz vakardienas notikumiem Francijā, Valsts prezidents "Rīta Panorāmā" uzsvēris, ka prezidentūras laikā viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem būs migrācija. Uz kādiem pamatiem būtu jāveido Eiropas kopējā un līdz ar to arī Latvijas migrācijas politika? Kā migrācija atšķiras Latvijā un Eiropā?

Valsts prezidenta preses sekretāre  Līga Krapāne skaidro, ka saistība notikumiem Parīzē un Valsts prezidenta izteiktai tēzei, ka viens no Latvijas prezidentūras laikā galveniem risināmiem jautājumiem būs migrācija, ir vistiešākā. Šī traģēdija, „šis barbariskais noziegums”, kā to nosaucis Prezidents, ir atsaucies uz prezidentūras atklāšanu, kas sāksies ar klusuma brīdi.

„Šī nepatīkamā sagadīšanās liek vēl un vēlreiz domāt, kā Eiropa dzīvos tālāk, attieksies pret migrācijas politiku, migrācijas pieeju,” norāda Krapāne.

Par Latviju runājot, norāda Krapāne, Prezidents minējis arī komunikācijā ar medijiem, ka mūsu valsts var būt labais paraugs, jo mūsu valsts nav mononacionāla. Tā jau 1918. gadā ir veidojusies kā vairāku nāciju valsts, kur latvieši, protams, ir pamatnācija. Pretēji tiem vēstījumiem, kas dažkārt nāk no Austrumu puses medijiem, pēc Prezidenta viedokļa, Latvijā citas tautības nevar uzskatīt par piekto kolonnu vai draudu Latvijas iekšējai drošībai. Tas ir Latvijas spēks un jo vienotāki Latvijas iedzīvotāji, tas nāk par labu valstij. Bet jārēķinās ar to, ka dzīvojam atvērtā pasaulē.

Eiropas Kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš uzskata, ja terora efekta rezultātā aizrausimies ar migrācijas jautājumiem, nodarīsim lielu skādi Latvijai un Eiropai. Ja sasaistām savstarpēji nesaistītas lietas, mēs par sevi labu iespaidu neatstājam, labākā gadījumā par mums pasmiesies, min Gobiņš. Viņš atzīst, ka radikālu fanātiķu rīcību nevajag saistīt ar migrācijas tēmu ir bīstami. Gobiņš arī min, ka par migrācijas tēmu noteikti ir jārunā prezidentūras laikā.

"Providus" direktore Dace Akule norāda, ka sava daļa taisnības ir abos viedokļos.

"Mēs nedrīkstam sākt likt vienādības zīmi starp vakardienas notikumiem un ar to, kas notiek migrācijas procesos. Nav migranti noziedznieki, nav migranti fanātiķi. (..) Tajā pašā laikā jāpiekrīt, ka migrācijas politikas diskusijā viens no jautājumiem ir saliedētība un integrācija, uz kādiem pamatiem mēs kopā veidojam jaunas sabiedrības, esot atvērti tiem cilvēkiem, kuriem ir jāmeklē savai dzīvībai un savai ģimenei labāki apstākļi. Vai tie būtu patvēruma meklētāji un bēgļi, kas iebrauc ES,  vai cilvēki, kas meklē labākus dzīves apstākļus, tāpat kā latvieši meklē labākus dzīves apstākļus citās ES valstīs," komentē Akule.