Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojumā varētu iekļaut arī nepieciešamību pēc lobistu regulējuma, ņemot vērā lobiju ietekmi arī uz Būvniecības likuma normu apspriešanu. Saeimā vairāki deputāti cer, ka izdosies savākt pietiekamu atbalstu, lai pēc Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas ziņojuma varētu uzsākt darbu pie lobiju lomas regulējuma.

"Ja skaidrs lobēšanas normatīvais regulējums, tad skaidrs, kas ir lobists, un tie, kas nav lobisti, būtu korumpanti, kas dod kukuli," norāda Ringolds Balodis, Saeimas deputāts, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs. Viņš atzīst, ka komisijas darbā nācies saskarties ar lobēšanas jautājumiem un uzklausījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju šajā jautājumā. "Tā kā normatīvā regulējuma nav, viss tādā miglā tīts," uzskata Balodis.

Strādājot Korupcijas apkarošanas apakškomisijā secināts, ka atklāta publiska reģistra izveide, kurā var iepazīsties ar tām organizācijām, cilvēkiem, kas iestājas par katru likumprojektu, kamēr nav lobešanas regulējuma.

Valdis Birkavs, biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" priekšsēdētājs, piekrīt, ka lobistu reģistrs būtu vajadzīgs, viņš norāda uz Būvniecības likuma apspriešanas gaitu, kurā piedalījās atsevišķu kompāniju pārstāvji, kuras pat Būvnieku asociācija paziņoja, ka nepārstāv, bet viņi panāca savu un pēc tam bija nepieciešami labojumi.

Gundars Jankovs, sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs, norāda, ka iecerētais reģistrs būtu daļa no visiem nepieciešamajiem soļiem, lai veiktu sistēmiskus sakārtojumus lobēšanas jautājumos. Viņš norāda, ka visām Saeimas komisijām vajadzētu mājas lapas, kur atspogoļoti sēžu protokoli, kas nolemts.