Dvīņubrāļi - Viktors un Oļegs Boļšakovi Riebiņu novada Silajāņos izveidojuši seno spēkratu kolekciju. Kolekcijas saimniekiem transportlīdzekļu kolekcionēšana un atjaunošana ir aizraušanās jau vairāk nekā divdesmit piecu gadu garumā. Brāļi citādāk savu dzīvi nevarētu iedomāties.

Dvīņubrāļiem Viktoram un Oļegam Riebiņu novada Silajāņos atrodas gadu gaitā abu kopīgi izveidotā seno spēkratu kolekcija. Angārā cieši viena pie otras izvietotas dažādu padomju laika markas automašīnas, motocikli, velosipēdi. Kamēr Oļegs remontē Volgu, Viktors uzņemas gida pienākumus un izrāda automašīnas un dažādus sadzīves priekšmetus - radio aparātus, televizorus. Par katru no angārā redzamajiem lielākiem un mazākiem transportlīdzekļiem Viktoram ir kas stāstāms.

“Motors viņai ir aizmugurē, priekšā bagažnieks, saucas “zaparožets” pēc tam pārsauca par “Jaltu”, tāpēc, ka gribēja sūtīt viņu uz Zviedriju vai Somiju, kaut kur uz Skandināvijas valstīm, eksportā, bet nesanāca nepaņēma to partiju, nepatika Zviedriem, bet viņu pārsauca par “Jaltu”, tāpēc, ka “zaparožets” Zviedru valodā nozīmē – cūkas aste”stāsta Viktors.

“Zaparožets” neliela automašīna, debess zilā krāsā. Kolekcijā šobrīd ir ap četrdesmit transportlīdzekļiem, visvecākā automašīna kolekcijā ir trīsdesmit astotā gada, vācu markas. Kolekcija pamazām tiek papildināta ar jauniem transportlīdzekļiem. Brāļi šobrīd atzīst, ka angārā vairs nepietiek vietas, lai visu varētu pārskatāmi izvietot. Aizraušanās ar senajām automašīnām brāļiem sākās pirms vairāk nekā divdesmit pieciem gadiem. Iniciators tam bija Oļegs.

“Sākās tas viss 91. gadā, ieraudzīju septīto “Moskviču”, un ar to viss sākās, tad man darba biedri televizorus atnesa, radio. Vienkārši patīk šitā lieta. Agrāk par mani smējās: “Oi, ko tu ar viņu darīsi, kāpēc pirki?”. “Volgu” no Kaunatas nopirku no skolotāja, atbraucu, saka: “Kāpēc tev vajag, ko tu ar viņu darīsi?”, tagad, kad sataisīta brauc. Visi saka:”Kur tu dabūji?’’ , stāsta Oļegs.

Oļegs strādā par autobusa šoferi, Viktors par mājturības skolotāju. Brāļiem ir iegūta arī mehāniķa iemaņas, tāpēc iegādāto transportlīdzekļu remontēts abiem nerada grūtības.

“Motorollers viņš ir no rūpnīcas, trīs kilometri nobraucis un četrdesmit gadus nostāvējis garāžā, nav darbināts. Ļoti rets eksemplārs. Vienkārši nevarēja viņu iedarbināt, viņu atstāja un stāvēja. Tagad ir sataisīts? Jā” rāda Viktors.

Viktors nemaz nespēj atbildēt, kāpēc viņi ar dvīņubrāli tik ļoti aizrāvušies ar automašīnām. Tas šobrīd ir kļuvis par viņu dzīvesveidu. Brāļi labprāt uzņem ciemiņus un stāsta arī citiem par savu izveidoto kolekciju, Viktors ir novērojis, ka īpaši vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, šīs automašīnas izraisa patīkamas jaunību dienu atmiņas. Angārā starp automašīnām redzama arī neliela izstāde, automašīnu detaļas un sadzīves priekšmeti pārvērtušies stilizētā dzīvnieku un cilvēku izskatā. Brāļi remontējot automašīnas ir radoši, tāpēc spēj tehniskām detaļām piešķirt otru elpu.