Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks.

Lasījums Lūkas evaņģēlija 8. nodaļas

Bet kad sanāca daudz ļaužu un no visām pilsētām steidzās pie Viņa, tad Viņš runāja līdzībā: Izgāja sējējs savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un debess putni to apēda. Cita krita uz klints un uzdīgusi nokalta, jo tai nebija mitruma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, kopā augot, nomāca to. Un cita krita labā zemē un uzdīgusi deva simtkārtīgus augļus.

To sacījis, Jēzus sauca: Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

Bet Viņa mācekļi jautāja, ko šī līdzība nozīmē?

Viņš tiem sacīja: Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot. Bet šī līdzība ir: sēkla ir Dieva vārds. Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird; pēc tam nāk velns un aiznes vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netiktu pestīti. Un kas uz klints, ir tie, kas dzirdēdami vārdu, priekā uzņem to, bet tiem nav saknes; kādu laiku viņi tic, bet kārdināšanas brīdī tie atkrīt. Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus. Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.