Karstākais gads novērojumu vēsturē aizvadīts! 2016. gads katram no mums atmiņā paliks ar sev īpašiem notikumiem, taču visai pasaulei šis ir bijis pārbaudījumiem  bagāts gads. Par cilvēka radītām pārmaiņām visapkārt liecina ne tikai politiskā situācija pasaulē, bet arī kāds rekords, kuru šogad esam sasnieguši - 2016.gads ir bijis karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, un kas to zina - vai katrs nākamais nebūs vēl karstāks… Šis ir bijis patiesi izaicinājumiem pilns gads klimata izpētē un vides aizsardzības jomā. Globālā sasilšana, kūstoši ledāji, karstuma un sausuma uzplūdi; kā arī politiskās diskusijas par klimata pārmaiņu politiku un vides aizsardzību pasaulē šogad uzņēmušas strauju kursu. Taču vietējās dabas organizācijas atzīst - kamēr pasaulē lauž šķēpus par to, KĀ to paveikt, Latvijā vēl joprojām diskutējam par to, KĀPĒC to darīt... Kāds bijis šis gads vides aizsardzības un klimata jomā pasaulē un Latvijā un ko varam gaidīt nākamajā gadā, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, vides zinātņu doktors Jānis Brizga un Pasaules Dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis.

Karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē

2016. gada novembrī Pasaules Meteoroloģiskā organizācija nāca klajā ar paziņojumu, ka šis  ir bijis karstākais gads novērojumu vēsturē, ar temperatūras pieaugumu - 1,2 grādi pēc Celsija, salīdzinot ar pirms industrializācijas laikmetu.

“Vēl viens gads, vēl viens rekords. Augstās temperatūras, kuras novērojām 2015. Gadā, ir pārspētas 2016.gadā,” ar tādiem vārdiem par neiepriecinošo rekordu ziņoja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Taalas. Sliktā ziņa ir arī tā, sešpadsmit no septiņpadsmit karstākajiem gadiem, ir novēroti tieši 21.  gadsimtā, aiz strīpas šajā sarakstā atstājot tikai 1998.gadu, kad  karstuma vilni pasaulē radīja spēcīgs El Niņjo efekts.

Lai arī šajā un iepriekšējā gadā par sevi lika runāt īpaši spēcīgs El Ninjo, temperatūras pieaugums diemžēl nav saistīts tikai un vienīgi ar šo parādību, kad īsā laikā neierasti spēcīgi  pieaug Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūra, radot spēcīgas viesuļvētras un lietavas vienā pasaules reģionā, bet neierastus sausuma un karstuma viļņus citā planētas daļā.

Izskatās, ka par pēdējo divu gadu temperatūras pieaugumu atbildīgas siltumnīcefektu radošās gāzes, kas atmosfērā uzkrājušās vairākas desmitgades.

Varētu domāt, kāda gan nozīme tam, kāds ir bijis karstuma cēlonis - tomēr nepievērst šim aspektam uzmanību būtu ļoti tuvredzīgi. Lielākā bēda ir tā, ka El Ninjo gadījumā karstuma vilnis mazinātos līdz ar cikliskās parādības pazušanu, tomēr siltumnīcefekta gāzu gadījumā karstums nekur nepaliks un tas nemazināsies… Ne velti šogad vairākus mēnešus tika fiskēts rekordaugsts oglekļa dioskīda līmenis atmosfērā un rekordzems Arktiskā ledus segas biezums. Arktikas sasilšana šogad izpelnījās īpašu ievērību, jo noteiktās Krievijai piederošās teritorijās temperatūra sasniedza 6 – 7 grādus pēc Celsija virs 20. gadsimta otrās puses vidējās turienes temperatūras.

Zinātnieki jau vairakkārt norādījuši uz to, ka temperatūras pieauguma izmaiņas varētu būt saistītas ar vairākiem ekstremālu laika apstākļu gadījumiem visdažādākajās pasaules vietās. Tas attiecas gan uz spēcīgām lietavām un plūdiem, gan sausuma periodiem un vētrām.

Te gan vietā ir atgādināt, ka piesauktie 1,2 grādi siltuma tikai sākotnēji var likties maza atšķirība no līdzšinējās vidējās temperatūras apmēriem. Patiesībā šis nepilnais pusotrs grāds sevī slēpj ļoti lielas izmaiņas visdažādākajos aspektos -  pastāv uzskats, ka katastrofālas sekas cilvēkam uz šīs planētas radīs brīdis, kad planētas temperatūra pārsniegs divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo laiku. Tas būs brīdis, kad daudzviet pasaulē, tostarp ziemeļpolā, temperatūras pieaugums būs krietni virs diviem grādiem, iekustinot virkni cilvēkam nevēlamu mehānismu.