Dzīties pakaļ Saules aptumsumam, pārvarēt šķēršļus un doties uz vietām, kurās bijis tikai retais. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par astronomijas amatieriem, par cilvēkiem, kas kopā vēro zvaigznes, Sauli un citus brīnumus debesīs. Studijā "Eclipse Tour" dibinātāja un dalībniece Agnese Zalcmane, kura organizēja ekspedīciju uz Norvēģiju, uz Svalbāras galvaspilsētu Longjerbīeni šogad martā, lai vērotu pilnu Saules aptumsumu. Kopā ar Agnesi par redzēto stāsta arī Juris Jerums, Everita Barkāne, Edgars Rencis un Alīna Rence.

Vēl reportāža no Suntažu observatorijas, kur astronomijas entuziasti aizvadītās nedēļas nogalē pulcējās uz zvaigžņu vērotāju salidojumu jeb "StarSpace Party".

Atklājumi, izmantojot ALMA teleskopu

Pirms diviem gadiem raidījums Zināmais nezināmajā bija klāt, kad sausajā un grūti sasniedzamajā Atakamas tuksnesī atklāja ALMA teleskopu. Nu kā solīts - tas pavēstījis ko tiešām interesantu par zvaigžņu ķīmiju.

Izmantojot ALMA jeb Atakamas Lielo milimetru/submilimetru režģi, astronomi ir atklājuši kompleksas organiskās molekulas kādas jaunas zvaigznes proto-planetārajā diskā. Tas apstiprina pieņēmumu, ka apstākļi, kādos veidojās Saule un Zeme, Visumā nav unikāli. Putekļu un gāzes diskā, kas ieskauj aptuveni vienu miljonu gadu veco zvaigzni, kurai nav nosaukuma, bet ir tikai apzīmējums - MWC 480  - tika konstatēts metilcianīds. Šīs vielas tur ir tik daudz, ka varētu piepildīt visus Zemes okeānus.

Ar ko gan šī viela ir tik īpaša? Cianīdi efektīvi veidojas tumšajos un aukstajos starpzvaigžņu mākoņos un tajā ir oglekļa-slāpekļa saites, kas ir svarīgas aminoskābju veidošanās procesos. Savukārt aminoskābes ir neatņemama olbaltumvielu sastāvdaļa.

Gan šāda metilcianīda molekula, gan vienkāršākais ūdeņraža cianīds tika pamanīts ap zvaigzni esošā diska ārējā malā, kas, saskaņā ar astronomu teikto, varētu būt analogs Saules sistēmas Koipera joslai.

Kā zināms, šajā reģionā Saules sistēmā mājo komētas un citi ar ledu bagāti objekti, kuros ir saglabājies tāds ķīmiskais sastāvs, kas pastāvējis Saules sistēmas pirmsākumos.

"Komētu un asteroīdu pētījumi atklāj, ka miglājs, kurā izveidojās Saule un planētas, bija bagāts ar ūdeni un kompleksām organiskajām molekulām," norāda Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra pētnieki un uzsver, ka „tagad ir vēl labāki pierādījumi tam, ka tāda pati ķīmija kā pie mums,  ir atrodama arī citur Visumā, reģionos, kuros var izveidoties pavisam citādākas planētu sistēmas."

Pati šī jaunatklātā zvaigzne ir aptuveni divas reizes masīvāka par Sauli un atrodas 455 gaismas gadu attālumā zvaigžņu veidošanās reģionā Vērša zvaigznājā.

Ap zvaigzni atrastās ķīmiskās vielas ir ļoti svarīgs posms Visuma pētniecībā. Līdz šim nebija skaidrs, vai šīs kompleksās organiskās molekulas veidojas un spēj pastāvēt enerģētiski aktīvajā vidē ap jaunām zvaigznēm, kur triecienviļņi un starojums var viegli saraut tās ķīmiskās saites. ALMA novērojumi ne tikai pierāda, ka šīs molekulas spēj izdzīvot skarbajā vidē, bet arī ir sastopamas lielā daudzumā, krietni vairāk nekā ir konstatēts starpzvaigžņu mākoņos. Tas nozīmē, ka protoplanetārajos diskos ļoti efektīvi salīdzinoši īsā laika periodā veidojas organiskās molekulas.

Zinātnieki līdz ar to ir secinājuši, ka Saules sistēma nav unikāla ne planētu skaita ziņā, nedz te esošā ūdens daudzuma ziņā, arī šejienes organiskā ķīmija nav unikāla. Un saprast savu neunikalitāti Visumā ir lieliska ziņa tiem, kuri plašajā kosmosā meklē vēl arī citas dzīvības formas. Vairāk par šo atklājumu var lasīt www.starspace.lv