Kas vēl nezināms par mūsu Saules sistēmu? Vai varat iedomāties planētu, uz kuras viens gads ilgst 10 – 20 tūkstošus Zemes gadu. Planētu, kas atrodas tālu prom aiz līdz šim tālākās zināmās Saules sistēmas Neptūna robežām. Kāds aukstums tur valda, kādi dabas likumi radījuši šādu vietu, kāpēc mēs domājam, ka šāda vieta ir un tā būtu jāatrod. Tā iespējams, ir devītā planēta vai vismaz uz planētas titulu kondidējošs objekts Saules sistēmā, par kura eksistenci cilvēce ir uzzinājusi salīdzinoši nesen. Palūkojoties uz pēdējās desmitgadēs veiktajiem atklājumiem, noteikti būtu jāpārraksta astronomijas mācību grāmatas – mazais Plutons ir izdzīts no planētu saimes, bet Saules sistēmas tālēs atrodas kāds cits objekts, kas pretendē kļūt par planētu. Par devīto Saules sistēmas planētu un tās meklējumiem raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Fridriha Candera kosmosa izpētes muzeja vadītājs Ilgonis Vilks un "StarpSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere.

Unikāla meteorītu ekspozīcija

Pirms pāris dienām Venstpils novadā, radio astronomijas centrā Irbenē atklāta unikāla meteorītu ekspozīcija, un  tur plašā apjomā ir izstādīti agrāk neredzēti, unikāli kosmiskas izcelsmes eksponāti. Tā par meteorītiem stāsta astrofiziķis un mazā meteorītu muzeja dibinātājs Kārlis Bērziņš. Viņš skaidro, kā meteorīti tiek pie vārda, cik viegli tos ir atrast Antarktīdā un kā savām vajadzībām šos debesu akmeņus ir izmatojuši cilvēki. Interesenti meteorītus pēc šīs izstādes Irbenē, varēs aplūkot Rīgā mazajā meteorītu muzejā. Informāciju meklēt internetā.    

Kosmosa pētnieki cenšas pasargāt visumu no Zemes baktērijām

Ceļošana kosmosā jau tā šķiet sarežģīta, taču vēl grūtāk ir pārliecināties, ka uz Zemes veidotie kosmosa kuģi nerada draudus ārpuszemes videi, pārnesot baktērijas no mūsu planētas. Ar šo ārkārtīgi grūto uzdevumu nodarbojas NASA un citas kosmosa aģentūras, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Marsa zonde nevar doties visur uz Sarkanās planētas un kāpēc Juno savu misiju beigs tālu no potenciālo dzīvību nesošā Jupitera mēneša Eiropas. Pastāv bažas, ka biomasa, kas pastāv uz Zemes, varētu izjaukt vidi, kāda pastāv uz objektiem, kuru ekosistēmas nelīdzinās tam, ko redzam uz Zemes.

NASA mikrobiologs Deivids Smits eksperimentējis ar īpaši izturīgajām Bacillus pumilus baktērijam, ko bieži izmanto fungicītu ražošanā, aizsūtot tās 31 kilometra augstumā, lai atdarinātu to aukstumu un sausumu, kas valda uz Marsa.

Īpašā stratosfēras balonā tika novietoti 40 miljoni baktēriju paraugu, lai pētītu vai un kā mikroorganismi noteiktos apstākļos izdzīvo. Kā noskaidrots eksperimentā, lielāko izaicinājumu baktēriju dzīvotspējai šādos apstākļos rada ne tika daudz aukstums, cik kosmiskā radiācija.

Pēc astoņām stundām, ko baktērijas bija pavadījušās intensīvos Saules ultravioletos staros, lielākā daļa mikroorganismu bija gājuši bojā. Detalizētāki izpētot  paraugus, kad tie tika nogādāti atpakaļ Zemes laboratorijā, pētniekiem nācās atzīt, ka starojuma un aukstuma klātbūtnē bojā gājuši 99,9 procenti paraugu. Zinātnieki uzskata, ka gadījumos, kad no Zemes uz Marsu varētu tikt nogādāti dažādi mikroorganismi, tie ies bojā jau pirmajā dienā, kad nonāks tiešu Saules staru ietekmē. Tas licis astronomijas entuziastiem pasmaidīt, sakot, ka visām no Zemes sūtītajām ierīcēm vispirms uz Marsa jāļauj nedaudz pasauļoties, tādējādi nodrošinot Sarkanās planētas tīrību. Tomēr ir kāds fakts, kas liek būt piesardzīgiem - no 40 miljoniem baktēriju 267 tomēr izdzīvoja skarbajos apstākļos un tas ļauj domāt, ka kaut kādu daļu Zemes dabas daudzveidības mēs tomēr būtu spējīgi aizvest arī uz citām planētām. Turklāt baktēriju spēja izveidot iekapsulētas, snaudošas formas, no kurām vēlāk veiksmīgi pamosties, nav vienīgais, ar ko tās pārsteigušas pētniekus - daudz vairāk zinātniekus izbrīna fakts, ka izdzīvojušās baktērijas uz Zemes nonākušas ar vairākām izmaiņām to DNS struktūrā.