Trīs ceturtdaļās Francijā konvencionāli audzēto augļu ir atrastas pesticīdu paliekas, visvairāk to ir vīnogās, vienlaikus putnu populācijas Francijā samazinājušās par trešdaļu pēdējo desmit gadu laikā. Šie un citi gan sausi fakti, gan skaļi ziņu virsraksti, gan bažīgi pētnieku izteikumi liek domāt, ka augu aizsardzības metodes ir jāpārskata. Pēdējo gadu laikā aizvien biežāk dzirdam par to, ka Eiropā kukaiņu sugu daudzveidība samazinās un kā vienu no cēloņiem tam min pesticīdu lietošanu. Kukaiņi, bezmugurkaulnieki, abinieki un citi mazie dzīvnieki ir barības avots putniem, tāpēc līdz ar entomologiem trauksmi par to ceļ arī ornitologi. Taču, vai šos jautājumus pēta un šo risku izvērtē arī Latvijā? Kādi ir pašmāju un Eiropas pētījumi par augu aizsardzības līdzekļiem un to ietekmi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Bioloģiskās biškopības saimniecības "Priežukalns" saimnieks un Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andrejs Briedis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes profesore, vadošā pētniece Biruta Bankina un Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra valces locekle un pētniece Regīna Rancāne.

Cīņa ar kaitēkļiem bioloģiskās saimniecībās

Ar kādām metodēm savu ražu pasargā no kaitēkļiem un nezālēm cenšas bioloģisko saimniecību īpašnieki

Biloģiskājās saimniecībās pārtikas audzēšanā jāiztiek bez ķimikālijām, pesticīdiem un minerālmēsliem. Tas viss jāaizvieto ar dabīgiem materiāliem un gudru  pārdomātu zemes apstrādi. Ar kādām metodēm savu ražu pasargā no kaitēkļiem un nezālēm cenšas bioloģisko saimniecību īpašnieki, skaidro Dzidra Kreišmane no Latvijas lauksaimniecības universitātes, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kā arī bioloģisko saimniecību pārstāvji.