Pasaulē, kurā ir ierobežoti resursi, bet neierobežotas cilvēku vēlmes un vajadzības arvien biežāk zinātnieki atgādina, ka ir jāmeklē jauni veidi, kā saimniekot un izmantot pieejamos resursus. Raidījumā Zināmais nezināmajā jau esam stāstījuši par bioekonomiku, kas palīdz uz esošajiem resursiem palūkoties tā, lai ieraudzītu ko jaunu. Šajā reizē īpašu uzmanību veltīsim pašmāju zinātnieku pētījumiem un arī citu valstu pieredzei, izmantojot ūdens resursus bioekonomikas pieejā. Kā islandieši no zivju pārstrādes atkritumvielām tiek pie kolagēna un kā no nevienam nevajadzīgām zivju ādām var izgatavot zābakus? Kā latvieši makro ekonomiskā līmenī varētu izmantot Baltijas jūrā esošo invazīvo sugu - jūras grunduli? Par vidi, uzņēmējdarbību un dabas resursiem šajā raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Rīgas Tehniskās Universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadītāju profesori Dagniju Blumbergu un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vides zinātnes studiju programmas doktorantu Krišu Spalviņu.

Islandiešu un somu pieredze bioekonomikā

Viegli un atkārtoti lietojams maisiņš, kas pēc taustes atgādina audumu, bet nav nedz audums, nedz celuloze, nedz plastmasa - tāds ir somu bioekonomikas veiksmes stāsts, jaunuzņēmuma “Paptic” ražotais produkts. Savukārt Islandē bioekonomika ienākusi izmantojot līdz šim neizmantotos zivju pārstrādes pārpalikumus, no kuriem islandieši iegūst kalogēnu.

Kamēr citviet pasaulē vārds bioekonomika pamazāk ienāk zinātnieku, uzņēmēju un valsts pārvaldes dienas kārtībā, Ziemeļeiropas valstis jau uzrādījušas vērā ņemamas prasmes šajā jomā. Islandē nav mežu un daudzveidīgas lauksaimniecības, bet ir zivis. Par Islandes zivju ekonomiku stāsta Ziemeļvalstu ministru padomes vecākais eksperts Geirs Odsons.

Par maisiņu, kas nav nedz plastmasa, nedz audums, stāsta somu uzņēmējs Tomass Mustonens, kurš šo unikālo produktu radījis.