Sabiedrība tās pastāvēšanas vēsturē ir radījusi dažādus likumus un normas, lai nodrošinātu cilvēku un viņu īpašuma drošību, taču noziegums ir bijis klātesošs visos laikos un sabiedrībās. Noziegums un sods ir neatņemama sabiedrības dzīves sastāvdaļa jau no seniem laikiem, tāpat arī ieslodzījuma vietas, kuras ļāvušas gan izolēt noziedzniekus no pārējās sabiedrības, gan sodīt viņus. Turpretim cietumi, kādos tos zinām šodien, ir nesena parādība. Cietumi, kuri veidoti ar mērķi labot, nevis sodīt ir visai nesens fenomens. Tāpat ir mainījusies uztvere par nozieguma veicēju kā sabiedrības daļu, kurai ir tiesības uz otru iespēju - laboties un funkcionēt sabiedrības likumiem atbilstoši. Par to, kādi bija cietumi un cietumnieki 20. gadsimta sākuma Latvijā, kā mainījās domāšana par cietumu kā labošanas, nevis soda izpildes vietu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturniece Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Aiga Bērziņa.

1905. gada nemiernieku dzīve Jelgavas cietumā

Ierocis, iecepts maizes klaipā, bija realitāte pagājušā gadsimta sākumā Jelgavas cietumā. Kā tolaik izskatījās šajā ieslodzījuma vietā un kādi cilvēki tur sēdēja aiz restēm, ieskatu sniedz Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja vēstures un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Inese Deksne.

Noziedzības saistība ar laika apstākļiem

Zinātnieki no Dreksela universitātes Pensilvānijā veikuši interesantu pētījumu par to, kā noziedzības statistiku ietekmē laikapstākļi. Analizējot statistiku par noziegumiem, kas veikti Filadelfijā desmit gadu laikā, zinātnieki atklāja, ka noziegumu apjoms palielinās tad, kad laiks ir siltāks un patīkams - ne tikai vasarā, bet arī netipiski siltās ziemas dienās.

Pētnieki analizējuši datus, kas iegūti laikā no 2006. līdz 2015. gadam. Kopumā augstāki noziedzības rādītāji izrādījās laika posmā no maija līdz septembrim, kas atbilst gada siltākajiem mēnešiem, kad gaisa temperatūra ir augstāka. Turklāt īpaši šajā ziņā izcēlās dienas, kad bija sevišķi karsts. Piemēram, mērot karstuma indeksu jeb rādītāju, kas atspoguļo temperatūras un gaisa mitruma saistību ar cilvēka komforta līmeni, izrādījās, ka dienās, kad tas sasniedz 36 grādus pēc Celsija, noziedzības līmenis ir par 9% augstāks, nekā dienās, kad temperatūra sasniedza 13 grādus.

Līdzīga tendence bija vērojama arī gada aukstajos mēnešos, lai arī kopumā gaisa temperatūra bija zemāka nekā vasarā, arī šajā laika periodā dienās, kas bija izteikti siltākas, noziegumu skaits pieauga. Piemēram, dienās, kad temperatūra sasniedza 20 grādus, noziegumu līmenis bija par 23 % augstāks, nekā dienās, kad temperatūra bija vien tikai 6 grādi pēc Celsija.

Paši pētnieki šos datus skaidro ar to, kā laikapstākļi ietekmē mūsu sociālo uzvedību, proti, dienās, kad ir izteikti karsts vai auksts, vairums cilvēku paliek mājās, savukārt dienās, kad laikapstākļi ir daudz komfortablāki būšanai ārpus mājas, cilvēki vairāk pārvietojas, un līdz ar to rodas daudz lielāka iespējamība saskarties ar dažādiem uzbrukumiem.

Pētījuma autori gan norāda, ka šo datu interpretācijā ir daudz nezināmā, līdz ar to arī iespēja rasties dažādām spekulācijām. Taču neraugoties uz to, ka mums joprojām nav skaidras atbildes, kāpēc un kā laikapstākļi ietekmē noziegumu skaitu, detalizētāka šo datu analīze gan par nozieguma vietu, gan apkārtnes raksturojumu varētu palīdzēt saprast, kā uzlabot infrastruktūru un padarīt pilsētvidi drošāku. Vēl, protams, paliek atklāts jautājums par to, kā mainoties klimatam, mainīsies arī cilvēku sociālā uzvedība.