Nedēļā, kad Parīzē norisinās ANO klimata pārmaiņu konference, kuras laikā 190 valstu līderi mēģinās panākt vienošanos par to, kā samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu izmešu daudzumu un mazināt klimata izmaiņas, raidījumā Zināmais nezināmajā sekosim līdzi klimata samitā notiekošajam un mēģināsim saprast, kā mūsu klātbūtne uz šīs planētas maina tās klimatu un kā tas ietekmē mūsu dzīvi. Šonedēļ pievērsīsimies četrām jomām, kas visvairāk rada kaitīgos izmešus atmosfērā: par transportu, enerģētiku un atkritumiem runāsim turpmākajos raidījumos, šodien mūsu uzmanības lokā lauksaimniecība.

Lai arī lauksaimniecība netiek uzskatīta par CO2 izmešu lielāko radītāju no visām saimniecības nozarēm, pēdējo desmitgažu laikā tās negatīvā ietekme uz klimata pārmaiņām ir augusi vai palikusi nemainīga. Kā lauksaimniecība ietekmē klimata pārmaiņas, cik informēti par to ir paši zemnieki, kādus risinājumus piedāvā zaļās prakses, lai šīs nozares emisijas samazinātu? Studijā diskutē Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Lauku inženieru fakultātes viesdocente Inga Grīnfelde un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, eksperts lauksaimniecības jautājumos Andrejs Briedis.

„Zaļi audzis” produkts

Zināms, ka  liela daļa cilvēku,  domājot par savu veselību un  pērkot  pārtikas produktus, cenšas iegādāties ekoloģiski audzētus  augļus  un dārzeņus. Šoreiz palūkosim  tuvāk,  ko tad nozīmē -  tautas valodā runājot „zaļi audzis” produkts un  kādas metodes lieto bioloģiskajā saimniecībā. Īsu skaidrojumu tam, ar ko bioloģiskā saimniekošana atšķiras no citām  lauksamniecības metodēm,  sniedz Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Dzīvnieku spēja pielāgoties klimata izmaiņām

Klimats mainās. Novērst klimata izmaiņas nav iespējams, bet mazināt tās un tām pielāgoties ir uzdevums, ar ko cilvēcei būtu jātiek galā. Palūkojoties, kas notiek dabā, iespējams atrast vairākas dzīvnieku un augu sugas, kas jau atradušas pielāgošanās mehānismus klimata pārmaiņām.

Vairums sugu no klimata pārmaiņām cieš galvenokārt tāpēc, ka tās notiek ļoti strauji, taču dažas sugas, spējušas pārmaiņām pielāgoties, ātri mainot savus paradumus.

Oklahomas universitātes biologi pētījuši putnus un to pārvietošanos un secinājuši, ka putni izmainījuši savus migrācijas paradumus, piemēram, dažas sugas atlido uz savām ziemošanas vietām agrāk nekā iepriekš, tādējādi nepaliekt bez barības vielām laikā, kad tās būtu apēduši citi ienācēji.

Tā kā klimatam mainoties, pavasaris daudzviet iestājas agrāk nekā ierasts, daudziem dziedātājputniem ir jāpārskata savs migrācijas kalendārs. Parasti putni uz ligzdošanas vietām dodas, vadoties pēc tā, cik ilgs ir diennakts gaišais laiks, tad varētu pat teikt, ka tie dzīvo pēc tāda kā atpaliekoša pulksteņa. Kamēr gaisa temperatūra mainās un ļauj dabai mosties, diennakts garums nemainās... Līdz ar to bieži vien putni ierodas laikā, kad lielākā daļa barības jau ir apēsta. Izpētīts, ka dažas putnu sugas spēj mainīt savus migrācijas paradumus un nevadīties vairs tikai pēc diennakts gaišā laika.

Bet klimatam mainoties, pieaug ne tikai temperatūra, bet arī sausuma periodi un tas licis meklēt jaunus pielāgošanās mehānismus arī sikspārņiem un kukaiņiem. Sikspārņus ļoti ietekmē pieejamais ūdens daudzums, jo tie barojas ar kukaiņiem. To skaits savukārt sarūk vietās, kur nav ūdens. Novērojumi liecina, ka sausuma periodos sikspārņi nevairojas, jo mātītes nespēj nodrošināt ar barības vielām mazuļus. Pētnieki prognozē, ka turpmāk sikspārņi sāks apdzīvot citas, līdz šim tiem neierastas teritorijas.

Taču daudz revolucionārāk pielāgoties klimata maiņai iemācījušās vairākas zivis, kas spēj dzīvot gan saldūdens, gan sālsūdens vidē. Viena no tādām ir mazā "killfish" jeb zivs nogalinātāja, kas apdzīvo Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrasti, precīzāk tās saldūdens baseinus un ietekas okeānā. Novērots, ka plūdmaiņu laikā tās itin tālu iepeld okeānā un spēj dzīvot ūdenī, kur sāls saturs ir 35 promiles.