7. aprīlī atzīmēja Pasaules veselības dienu un tā šogad bija veltīta depresijai. Tā ir slimība, kas ne tikai nešķiro tautības, vecuma un dzimuma robežas, tā ir arī slimība, kas vēl joprojām sabiedrībā tiek uztverta ar aizspriedumiem, kā rezultātā daudzi pacienti negūst pilnvērtīgu palīdzību. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka ar depresiju pasaulē sirgst vairāk nekā 300 miljonu cilvēku. Šī slimība vairāk sastopama starp sievietēm, taču lielos mērogos raugoties - tā nešķiro nedz dzimumu, nedz vecumu, nedz arī tautību. Vienlaikus, medicīnisku palīdzību iegūst mazāk nekā puse no depresijas pacientiem un šī statistika ir biedējoša, zinot, cik ļoti depresija ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un diemžēl - nereti arī dzīves garumu. Kā diagnosticē un ārstē šo viscaur pasaulē plaši sastopamo slimību un kādi ir aktuālie pašmāju un ārvalstu pētījumi par depresijas ārstēšanu, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē ārsti-psihiatri: Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra asociētā profesore Biruta Kupča un šīs pašas katedras lektors Elmārs Tērauds.

Tests palīdzēs novērtēt cilvēka psiholoģiskās problēmas

Pagājušajā nedēļā Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieku grupa piedalījās starptautiskā simpozijā „Pašnāvību novēršana militārpersonām” un tajā prezentēja pētījuma rezultātus par psiholoģiskās testēšanas nozīmi pašnāvību riska faktoru novērtēšanā. Vienkāršāk sakot, tas ir tests, kurš palīdzēs novērtēt, vai cilvēkam ir tieksme uz pašnāvību, depresija, šizofrēnija un citas pazīmes, kas liecina par psiholoģiskām problēmām. To, vai cilvēks ir derīgs darbam ne tikai bruņotajos spēkos, bet arī citās profesijās, turpmāk varēs noskaidrot ar testa palīdzību, kuru īpaši piemērotu tieši Latvijas apstākļiem un mūsu kultūrvidei īpaši izstrādāja Rīgas Stradiņa Universitātes un Rīgas Tehniskās Universitātes speciālisti. Par jaunu Latvijas zinātnieku izstrādātu testu, kas nosaka cilvēkam psiholoģiskas problēmas, stāsta neirologs Rīgas Stradiņa Universitātes vadošais speciālists Ainārs Stepens. Viņš uzskata, ka šis tests ir jauns instruments Latvijas psihologu rokās.

Studijas doktorantūrā var raisīt depresiju

Apmēram vienai trešdaļai doktorantu pastāv risks saslimt ar tik ierastu un tomēr smagi ārstējamu slimību kā depresija. Tā savā pētījumā apliecinājuši beļģu pētnieki, kuri pētīja 3695 eksakto un sociālo zinātņu studentus. Jau ilgāku laiku pētnieku vidū pastāv vienprātība, ka sarežģītais doktorantūras laiks var radīt nopietnas garīgās veselības problēmas un šis pētījums kalpojis kā viens no apstiprinājumiem.

Atsaucoties uz beļģu pētījumu, 51% respondentu ir izjutuši vismaz divus simptomus, kas liecinātu par vāju garīgo veselību pēdējo nedēļu laikā pirms aptaujas veikšanas, norādot uz spēcīgu psiholoģisko stresu. Turpretī 32% aptaujāto minēja vismaz četrus simptomus, norādot, ka risks šādām novirzēm ir vēl lielāks.

Visvairāk aptaujātie saskārās ar tādiem simptomiem kā pastāvīgs nemiers, nomāktība, satraukuma radīts bezmiegs, nespēja tikt galā ar grūtībām un nespēja priecāties par ikdienas aktivitātēm. Visvairāk par mentālām veselības problēmām liecinot nespēja darba pienākumu dēļ rūpēties par ģimenes vajadzībām. Tāpat arī pārlieku augstas prasības pret darba pienākumiem, bet nespēja kontrolēt darbā pavadīto laiku, ir viens no indikatoriem, ka mentālās veselības stāvoklis var strauji pasliktināties.

Bet viss nav nemaz tik drūmi, kā izklausās -  pētījumā ir arī izdevies atrast tos faktorus, kas palīdz pārvarēt doktorantūras izaicinājumus un kompensēt iepriekšminētos riskus. Viens no neatsveramiem palīgiem ir iedvesmojošs disertācijas vadītājs, kā arī skaidrs nākotnes mērķis vai nu akadēmiskajā karjerā vai arī skaidri saskatītas priekšrocības, ko noteiktā amatā sniegs doktorantūras studiju laikā iegūtās zināšanas un pieredze. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka skaidra nākotnes vīzija palīdz studiju procesu uztvert daudz jēgpilnāk, saskatīt progresu paša darbā un daudz labāk palīdz kontrolēt stresa līmeni. Tas, savukārt ir viens no galvenajiem aizsargmehānismiem savas mentālās veselības pasargāšanai lielas slodzes apstākļos.