Dzīvnieki vienmēr ir fascinējuši cilvēci, ne velti centieni skaidrot to uzvedību ir radījuši veselu zinātnes nozari – etoloģiju. Dzīvnieku uzvedība ir veids, kā tie spēj komunicēt cits ar citu un arī ar cilvēku. Kā dzīvnieki mācās un kas nosaka to spēju darboties ar dažādiem rīkiem? Kā pēta dzīvnieku uzvedību un kādi ir līdz šim būtiskākie atklājumi šajā jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētā profesore, vadošā pētniece Tatjana Zorenko.

Inteliģentās vārnas

Daudz, skaļas un kaitinošas, tā par vārnām droši vien domā lielāka daļa cilvēku. Pieredzējušais dabas pētnieks Vilnis Skuja teicis, ka vārnas ir putnu pasaules žurkas. Zināms, ka gan minētie grauzēji, gan putni tiek uzskatīti par ļoti saprātīgiem radījumiem. Par vārnām var teikt, ka šie putni māk rotaļāties, izgatavot darbarīkus un ilgi audzina savus bērnus. Vārnas ir lielākie putni zvirbuļveidīgo kārtām, un tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu.

Vārnu ģints putni ir gudri, un par tādiem tos uzskata jau no seniem laikiem. Tie ieņem augstas pozīcijas dzīvnieku inteliģences testos. Dažas sugas IQ testos ieņem vienas no augstākajām pozīcijām.  Vārnas prot rotaļāties un izgatavot darbarīkus, stāsta ornitologi - Latvijas Universitātes bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus un Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājs Dmitrijs Boiko.

Klimats maina putnu uzvedību

Vairumam putnu mazuļu izdzīvošana ir lielā mērā atkarīga no vecāku rūpēm – un šajā ziņā vieglāk klājas tām sugām, kur par jaunajiem putnēniem rūpējas gan mātītes, gan tēviņi. Starptautiska zinātnieku komanda ir veikusi novērojumus, kā, mainoties vides apstākļiem, mainās tārtiņu uzvedība un rūpes par mazuļiem. Izrādās, pieaugot temperatūrai, mainās mātīšu un tēviņu uzvedība putnu perēšanas laikā.

Tārtiņi ir ļoti dažādi – šo bridejputnu ģintī apvienojušās vairāk nekā 30 sugas, kas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Taču klimata izmaiņas skar visu planētu un līdz ar to arī šo putnu uzvedību visā pasaulē. Temperatūras pieaugums, agrāka pavasara iestāšanās vai vēlāks rudens, izteikti ietekmē dzīvnieku psiholoģiju, uzvedību, vairošanās sezonu un pat populācijas izplatību. Taču maz ir zināms par to, kā tieši dzīvnieki atbild uz šīm izmaiņām savā uzvedībā.

Piemēram, tārtiņi, kas veido ligzdas uz zemes, nereti ir pakļauti tiešiem saules stariem un klimatam kļūstot siltākam, arvien vairāk saskaras ar izaicinājumiem. Nosargāt perējumu karstajā saulē putniem kļūst arvien grūtāk, tāpēc arī tārtiņu mātītes un tēviņi maina ierasto darbu dalījumu.

Zinātnieki novērojuši, ka dienas vidū, kad ligzdu sargāt ierasts ir mātītēm, bieži vien šo uzdevumu sāk veikt tēviņi, kuru līdzšinējais uzdevums bija to darīt tikai pa naktīm.

Pieaugušie putni perēšanas laikā vēl nedzimušajiem mazuļiem nodrošina apmēram 35 līdz 39 grādu temperatūru. Taču, ja klimats mainās un kļūst arvien karstāks, tad veiksmīgu perējumu izdodas panākt tikai ar izteiktu pieaugušo putnu sadarbību. Taču tas liek mainīt putnu ierastas diennakts gaitas un medīšanas paradumus. Līdz ar to klimatam mainoties, ne tikai mainās pēcnācēju spēja attīstīties un izdzīvot, bet arī pieaugušo putnu uzvedība un barošanās. Starp citu, runājot par barības meklēšanu, jāpiemin, ka visiem tārtiņu dzimtas putniem ir raksturīgs interesants medību paņēmiens, kurā tiek izmantotas divas pieejas - ātra skriešana un sastingšana. Vēl interesanti, ka tārtiņi ir izkopuši savdabību aizsardzību pret plēsējiem – viņi nereti izveido viltus ligzdas, kurās laiku pa laikam izliekas perējam mazuļus.