Tautas medicīnai ir sena vēsture un kurš gan nezina, ka pelašķu tēja jādzer klepus gadījumā, kumelītes - iekaisuma, bet upeņu lapas - tad, kad ir augsta temperatūra. Mums apkārt ir tik daudz augu, par kuriem ziņas nodotas no paaudzes paaudzē. Bet ko interesantu ārstniecības augos var atrast ķīmiķi? Kuros gadījumos var palīdzēt dabas radītās vielas un kurās jomās cilvēkam medikamenti jārada no sintētiskām vielām?

Latvijas Organiskās sintēzes institūts uzsācis darbu pie Fitoķīmijas centra izveides. Tajā pētīs medicīnā izmantojamas augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzēs radīt jaunus ārstniecības preparātus. Zinātnieki darbu uzsākuši, pētot ārstniecības augu ekstraktu sastāvdaļas, kā arī zirnekļu un bišu zīdu. Taču tas nav vienīgais mērķis institūta modernizācijas plānos. Raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno projektu stāsta Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs un šī institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova.

Zinātnieki pēta universālu pretgripas vakcīnu

Kas  molekulai vēderā - tādu  virsrakstu var likt sižetam, kurā skaidrojam to, kā Latvijas zinātnieki ir izpētījuši vīrusu molekulas uzbūvi un strādā pie jaunām vakcīnām, kas palīdzētu cīņā pret Laimas slimību un arī pēta universālu pretgripas vakcīnu. Par jauniem atklājumiem molekulu struktūrā un jaunu vakcīnu pētniecību stāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, bioloģijas doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Kaspars Tārs.

Spinātu lapas izmanto cilvēka sirds audu audzēšanai

Visi zina, ka zaļumi ir ļoti labi cilvēka veselībai, taču pētnieki no Vusteras Politehniskā institūta Masačūsetsā nākuši klajā ar paziņojumu, ka, piemēram, spinātu lapas var izmantot kā pamatu cilvēka sirds audu audzēšanai.

Vairākos eksperimentos zinātnieki ir apsmidzinājuši parastas spinātu lapas ar šķidrumu, kas attīrīja šīs lapas no auga šūnām, atstājot tikai celulozi, kas satur lapu kopā. Rezultāta spinātu lapa sāka zaudēt tai raksturīgo zaļu krāsu un līdz ar to arī auga šūnas. Lapa kļuva pilnīgi caurspīdīga, bet saglabāja tai raksturīgo tīklojumu. Pēc tam zinātnieki iemērca šo spinātu lapu cilvēka šūnās, kā rezultātā uz lapas pamatnes sāka augt cilvēka audi. Spinātu lapas tīklojums zinātniekiem atgādinājis cilvēka aortu un pētnieki nolēma eksperimentēt - ievadīt šajā tīklojumā sarkanu šķidrumu, kas atgādinātu cilvēka asinis. Rezultātā šķidrums ātri viens izplatījās pa spinātu lapas tīklojumu, atgādinot miniatūru cilvēka sirdi.

Apziņa, ka augu, kuru tūkstošiem gadu cilvēce ir audzējusi pārtikai, varētu izmantot medicīnā kā funkcionējošus audus, šķiet pārsteidzoša, taču zinātnieki savu optimismu pamato ar to, ka eksperimentā novērotais varētu būt attiecināms arī uz tādu vielu transportēšanu, kas ir fundamentāli svarīgas cilvēka organismam - piemēram, asinīm, barības vielām un skābekli.

Vaskulārā jeb asinsrites sistēma ir atslēgas vārds, kas līdz šim radījis problēmas mākslīgo audu radīšanā. Ja audi nespēj transportēt vajadzīgas vielas, tie iet bojā un nav derīgi. Taču augu dzīslojums kalpo tieši šādām funkcijām un varētu būt iztrūkstošais elements mākslīgu audu radīšanā. Tāpat celuloze, kas paliek pāri pēc auga šūnu likvidēšanas, jau šobrīd tiek izmantota medicīnā, piemēram, dziedējot brūces, dažādu audu reģenerēšanā.

Galvenais mērķis šajā pētījumā ir noskaidrot, vai šādā veidā varētu aizvietot tos sirds audus, kuri ir bojāti, piemēram, miokarda infarkta gadījumā. Taču ne tikai spināti pierādījuši savu pielietojumu biomedicīnā, līdzīgas daudzsološas perspektīvas zinātnieki no Masačūsetsas saskata koksnē, kas potenciāli varētu būt labs materiāls kaulu veidošanā. Šādi uz augu bāzes veidoti biomateriāli būtu ne tikai lētāki par sintētiskiem kompozītmateriāliem, bet arī vieglāk iegūstami un videi draudzīgāki. Atklāts gan paliek jautājums, kā uz šādu spinātu lapas audzētu sirds muskuļaudu reaģētu cilvēka organisms.