Teiksmas un teikas, mīklas un tautasdziesmas, pasakas un leģendas, dzīvesstāsti un tradīcijas – folklora ir viena no vēstures sastāvdaļām, bez kuras nebūtu iespējams nedz izprast cilvēku domāšanu un pasaules uztveri, nedz arī sekot līdzi vēsturiskiem notikumiem un to ietekmei uz tā laika cilvēku dzīvi. Taču, vai latviešu folklora ir izprotama un aktuāla arī mūsdienu latvietim? Folkloras krātuves arhīvs laika gaitā kļūst digitāls un to nodrošina folkloras pētniece Sanita Reinsone. Par to, kādi dārgumi glabājas vienā no lielākajiem un vecākajiem folkloras arhīviem Eiropā un kāds ir pašas pētnieces devums šajā nozarē, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Latvijas Folkloras krātuves digitālā arhīva vadītāja Sanita Reinsone.
Veram vaļā Dainu skapja durvis
Tas ir 160 cm augsts, 66 cm plats un 42 cm dziļš, tur ir divas daļas un tām ir 35 atvilktnes, katrā no tām ir 20 nodalījumi - tāda aritmētika ir jāņem vērā, ja runā par mūsu nacionālo dārgumu - Krišjāņa Barona izveidoto Dainu skapi.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latviešu folkloras krātuves pētnieces Māras Vīksnas darbadiena rit līdzās Dainu skapim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās un viņa caur stikla sienu var vērot neskaitāmās tūristu grupas, kas piestāj pie šīs ārēji necilās mēbeles, kuras galvenā vērtība ir teju 270 tūkstoši lapiņu ar tautasdziesmu rindām. Ne velti Dainu skapis ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Bet pirms runāt par Dainu skapi, Māra Vīksna teic, ka stāsts par dainām ir jāsāk pieminot latviešu folkloristu, publicistu, dzejnieku un tulkotāju Frici Brīvzemnieku, kurš aizsāka tautas dziesmu vākšanu.
Bet izrādās, ka pats Krišjānis Barons to saucis par Dziesmu skapi, bet nosaukumu Dainu skapis teju uzspiedis dainu izdevējs Henrijs Visendorfs.
Senas celtnes Āfrikā palīdz izprast Zemes magnētiskā lauka izmaiņas
Pēdējo 170 gadu laikā zinātnieku prātus nodarbina jautājums, kāpēc Zemes magnētiskā lauks kļūst vājāks. Aizvien vairāk ģeologu domā, ka planēta gatavojas apmest tā dēvēto magnētisko kūleni jeb samainīt vietām savus magnētiskos polus. Šīs parādības pētīšanā talkā nākuši ļoti neparasti objekti – ēkas, kuras Āfrikā pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem tika rituālu laikā nodedzinātas, bet nu ļāvušas zinātniekiem izdarīt jaunus secinājumus.
Sadegušo ēku māla fragmenti satur minerālvielas, kuros lasāma informācija par zemes magnētiskā lauka orientāciju dzelzs laikmetā, tādējādi ļaujot ielūkoties daudz tālākā pagātnē – šādi informācijas avoti ir ļoti būtiski, jo satur datus par tūkstošiem gadu senu pagātni dienvidu puslodē, ko līdz šim nebija iespējams iegūt.
Atklājums, par kuru nesen tika rakstīts žurnālā "Geophysical Research Letters", atbalsta teoriju, saskaņā ar kuru poli mainās, un saista to ar savādo parādību, kas vērojama dziļi pazemē – proti, nepilnus trīs tūkstošus kilometru dziļumā zem Āfrikas starp Zemes augšējo mantiju un garozu parādās visai blīvs magnētiskais lauks, kas ievērojami atšķiras no apkārtesošā.
Šāds pētījums palīdzēs ģeologiem labāk saprast, kā un kādēļ Zemes magnētiskie poli mainās, un varbūt pat palīdzēs veidot nākotnes prognozes par to, kad un kā tie varētu mainīties turpmāk.
Šobrīd ir zināms, ka laikā, kad planētu apdzīvoja dinozauri, Zemes magnētiskie poli mainījās apmēram reizi miljons gados, bet tuvojoties mūsdienām, šāda parādība notikusi ik pēc 200-300 tūkstošiem gadu. Kopš pēdējās reizes, kad mainījušies Zemes magnētiskā lauka poli, ir pagājuši 780 tūkstoši gadu, kas liek domāt, ka polu maiņa ir neizbēgama.
Kopš 19. gadsimta vidus Zemes magnētiskais lauks ir kļuvis vājāks, izteikti zems līmenis ir Dienvidamerikas un Dienvidāfrikas reģionā. Tiesa, priekšstats par to, kas īsti ar Zemes magnētisko lauku ir noticis pēdējo 2000 gadu laikā, ir visai nosacīts, jo dati lielākoties ir iegūti no dažādiem akmeņiem un senām būvēm Ziemeļu puslodē.
Vairāk par informāciju, ko satur Āfrikas senās ēkas un magnētiskā lauka pētījumiem varat lasīt National geographic interneta vietnē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X