Latvijas Ornitoloģijas biedrības par 2016. gada putnu ir izvēlējusies dižraibo dzeni (Dendrocopos major). Ar ko īpašs šis Latvijā bieži sastopamais putniņš un kāpēc tam pievērsta īpaša uzmanība? Par gada putnu un sabiedrības iesaisti putnu vērošanā raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un Eiropas ligzdojošo putnu atlanta koordinators Andris Dekants.

Gada augs - purva atālene

Zieds, kas izskatās kā no svētku tortes noņemts: atgādina cukura mastikas mākslas darbu -  ar izteiktu dzīslojumu baltu lapu rozetē un trausliem zaļiem putekšņu dziedzeriem - tā izskatās šī gada augs - purva atālene. Par gada augu, kā arī  gada sūnu un gada atradumu stāsta Botāniķu biedrības pārstāve Agnese Priede.

Purva atālene ir līdz 35 cm garš lakstaugs ar greznu ziedu. Ziedam ir skaisti dzīslotas ziedlapas un īpašas neauglīgas vēdekļveida putekšņlapas ar pilienveida dziedzeriem izaugumu galos. Uzzied gan tikai jūlija beigās, toties zied līdz septembrim. Vēlās ziedēšanas dēļ radies ģints nosaukums latviešu valodā - atālene, saukta arī par atāla puķi jeb augs, kas zied atālā (atāls - pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugusi zāle). Interesanti, ka zieds smaržo tikai siltos saules staros, bet ne vakarā, kad smaržā ieinteresētie apputeksnētāji jau devušies pie miera.

Atālenei ir raksturīga skaujoša lapiņa krietnu gabalu virs zemes, pēc tās viegli var pazīt arī neziedošu augu. Tam ir arī garkātainu piezemes lapu rozete. Lapai ir sirds forma, augs esot izmantots arī sirds slimību ārstēšanai, tā radušies arī atbilstoši tautas nosaukumi - rudens sirdszāle un sirsnenīte.

Kā ziemo zivis?

Ja cilvēks gada aukstākajos mēnešos patveras siltos mēteļos un apkurinātās telpās, un kā zināms - dzīvnieki jau laikus ir mainījuši kažoku, tad interesants šķiet jautājums - kā ziemu pārlaiž zivis? Ne tām ir kažoki, ne iespējas patverties siltumā. Kā ziemo zivis skaidro Daugavpils universitātes Ekoloģijas institūta direktors, bioloģijas zinātņu doktors profesors Artūrs Škute.

Putni nenosirmo

Kāpēc putni nenosirmo, šāds jautājums urdījis Šefīldas universitātes pētniekus, viņī pievērsušies tam, kā putni spēj saglabāt savas spalvas vienlīdz skaistas un raibas visas dzīves garumā, kamēr citi dzīvnieki agrāk vai vēlāk nosirmo. Par pētījuma objektu kļuvis raibais Eirāzijas sīlis un pētnieki ar rentgena palīdzību atklājuši, ka sīļa spalvas veido sūkļveida struktūru, kurā katras lielās spalvas sīkajā spalviņā ir apslēpts keratīns - tā pati viela, kas ir mūsu matos, taču atšķirībā no cilvēka, putni spalvu struktūra līdz pat nanodaļiņu līmenim ir tik filigrāni nostrādāta, ka tā nenosirmo, un vēl vairāk - atšķirīgā gaismā atstaro atšķirīgu krāsu.

Pētnieki uzskata, ka šis atklājums būs noderīgs radot audumus un krāsas, kas neizbalē.

Putnu spalvas mēs, cilvēki, varam izzināt līdz zināmai robežai, jo mēs tās redzam atšķirīgi no putniem – cilvēka redzes īpatnību dēļ mēs bieži vien nesaskatām putnu zaigojošās krāsas. Atšķirība slēpjas tajā, ka daļai putnu acīs ir nevis trīs, bet četru veidu vālītes jeb gaismjutīgās šūnas, kas uztver krāsas. Šī īpatnība putniem ļauj saskatīt ultravioleto gaismu, kas cilvēku acīm ir neredzama. Tāpēc dažu putnu sugu tēviņi un mātītes mums izskatās vienādi, kamēr realitātē putnu tēviņa spalvu tērps atstaro ultravioleto gaismu citādi nekā mātītes apspalvojums.

Putnu spalvas ir unikāls veidojums ne tikai to krāsojuma dēļ. Putniem ir dažāda veida spalvas un visvieglāk pamanāmās ir tā saucamās kontūrspalvas, kas, cita citu pārklādamas, sedz putna ķermeni un piešķir tam gludo, aerodinamisko formu. Pārsteidzoši, ka izmēros mazajam kolibri kontūrspalvu skaits var sasniegt tūkstoti, kamēr gulbim to skaits pārsniedz 25 tūkstošus.

Spalvu uzbūve ir sarežģīta. To centrālajā daļā ir lokans un izturīgs kāts, uz kura  rindojas zari, kas kopā veido gludo spalvas buru. Zari turas kopā ar daudzu sīku sānzariņu palīdzību, kuri pēc rāvējslēdzēja principa saāķējas ar līdzās esošajiem sānzariņiem. Kad putni kārto savas spalvas ar knābi, tas nozīmē, ka spalvu zariņi ir atāķējušies.

Ar laiku spalvas nolietojas, tāpēc putni regulāri atjauno savu tērpu, mezdami spalvas: vecās spalvas izkrīt, un to vietā ataug jaunas. Vairākumam putnu lielās spārnu un astes spalvas izkrīt pakāpeniski, noteiktā kārtībā, lai putni spalvu mešanas laikā nezaudētu lidspēju.