Katrs laikmets nācis ar saviem zinātniskajiem atklājumiem, savu kultūras un sociālo uzslāņojumu, ar savu attieksmi pret likteni, dievu un pēcnāves dzīvi. Tā vien šķiet, ka katru reizi cilvēks domājis - mēs esam vistuvāk, lai atklātu lielo patiesību, kā darbojas pasaule, kurā dzīvojam. Tomēr ikviens laikmets nācis ar iepriekšējo atklājumu pārskatīšanu, kritiku, pat apgāšanu. Cik tālu esam lielo patiesību atklāšanā un meklēšanā pirms 20 gadiem domāja fiziķis Edgars Imants Siliņš (1927-1998), kura domas uz zināšanas ir pierakstītas eseju krājumā “Lielo patiesību meklējumi”, kas iznāca 1999. gadā. Vērienīgs darbs zinātnes filozofijā. Tagad iznāk grāmatas atkārtotais izdevums. Par autoru un grāmatas vēstījumu saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar autora dēlu, finansistu Tomu Siliņu un fiziķi, Latvijas Universitātes profesoru Mārci Auziņu.

“Edgaram Imantam Siliņam bija svarīgi saprast, kas ir aiz tā, aiz konkrētās fizikas, nevis, kā tā lieta darbojas,” vērtē Mārcis Auziņš. Viņš arī uzskata, ka šai grāmatai nedraud novecošana pārskatāmā nākotnē, jo lielie jautājumi patiesībā ir mūžīgi.

 “Grāmata par dažādajiem skatu punktiem, kā pasaule ir iekārtota, gan no fizikas skatu punkta, gan no citiem,” bilst Mārcis Auziņš.

“Tēva lielais spēks radās no tā, ka viņš skatījās uz lietām kopumā,” uzskata Toms Siliņš. “Arī tēva draugu loks bijis plašs un savstarpējās mijiedarbībā satiekoties radās daudzās idejas un šīs tikšanās ļāva tās noformulēt. Neesot tikai zinātnē, bet arī spējot no malas paskatīties, bieži nāca atklāsmes moments jeb sapratne, ka lietas varētu darboties.”