Ražojot slotaskātus un dēļus valsts ekonomika 21. gadsimtā ilgtermiņā attīstīties nevar, to ir norādījuši daudzi eksperti raidījumā Zināmais nezināmajā. Patiesi, Latvija nevar konkurēt ar pasaules lielvalstīm milzīgā pārtikas vai sadzīves preču ražošanā. Mums nav derīgo izrakteņu, kas varētu ļaut Latvijai izvirzīties priekšgalā dažādu industriju apkalpošanā un dažādos pakalpojumu sektoros mēs drīzāk esam patērētāji, nekā radītāji. Taču tas, ko maza, bet izglītota valsts var sniegt pasaulei ir inovācijas. Šo vārdu jo bieži uzsver sarunās par Latvijas ekonomikas nākotnes izredzēm. Inovācijas tiek bieži minētas kā Latvijas uzņēmējdarbības nākotne, veids, kā veicināt eksportu un konkurenci pasaules tirgū, taču cik reāls ir šāds ceļš Latvijas attīstībai? Kas galu galā ir inovācijas un vai zinātnieku un pētnieku radītie atklājumi un ieguldītais darbs inovatīvu risinājumu radīšanā patiešām kļūst par dažādu uzņēmumu produktiem, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa un RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniece Arita Dubņika.

Uzņēmumi, kas darbojas ar inovatīvu produktu izstrādē

Ar inovācijām visbiežāk saistām tehnoloģijas, inovācijas var būt dažādas - arī jauns iepakojuma veids, izglītības modelis vai galda spēle. Kāda ir inovāciju vide Latvijā un kādas inovācijas top pie mums stāsta Solvita Kostjukova no uzņēmuma “Alina” pārstāve, Zaļo tehnoloģiju inkubatora pārstāvis Matīss Neimanis un Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks.

Satraukumu rada radioaktīvais mākonis virs Eiropas

Pēc nedēļām ilgas klusēšanas un problēmas noliegšanas Krievija ir apstiprinājusi - virs Eiropas, tostarp Krievijas teritorijas, patiešām ir radioaktīvs mākonis. Ievērojams radiācijas līmenis fiksēts virs Urālu kalniem.

Radiācijas monitoringa stacijas Eiropā fiksējušas izmaiņas jau septembrī un Eiropas valstis norādījušas, ka visticamākais radioaktīvo vielu radītājs ir Krievija. Krievijas atbildīgās instances noraidījušas jebkādu radioaktīvo vielu noplūdes iespējamību, norādot, ka neviena no krievu atomenerģijas industrijas kompānijām nav fiksējusi radiācijas līmeņus, kas pārsniegtu normas. Taču tagad Krievijas meteoroloģijas dienests apstiprinājis Francijas Radiācijas aizsardzības un  kodoldrošības institūta datus.

Francijas institūts ir fiksējis virs Urālu kalniem īpaši augstu piesārņojuma līmeni, piemēram,  radioaktīvā rutēnija izotopa līmenis 1000 reižu pārsniedz pieļaujamo normu.

Lai arī spēcīgākais radiācijas līmenis bija Čeļabinskas reģionā un Krievijas - Kazahstānas pierobežā, radiācijas mākonis pārklāja arī visu Eiropu. Te gan satraukumam nav pamata, jo rutēnija līmenis sasniedzot Eiropu vairs nebija tik augsts un tas nekādā ziņā nav bijis bīstams cilvēku veselībai.

Tā kā rutēnijs ir ļoti rets ķīmiskais elements, tad tā klātbūtne vidē šādā koncentrācijā iespējama tikai cilvēku darbības dēļ. Radiācijas speciālisti uzskata, ka tā noplūdi visticamāk radījis vai nu kāds sīks negadījums atomelektrostacijā vai vietā, kur darbojas radioloģiskas medicīnas ierīces. Tā kā rutēnijs ir vienīgais radioaktīvais elements, kas pārsniedzis pieļaujamās normas, tad varbūtību, ka notikusi daudz nopietnāka avārija kādā no atomelektrostacijām, speciālisti izslēdz. Lai vai kā, Francijas Kodoldrošības institūts ir paziņojis, ka šis atgadījums nevar palikt bez ievērības un ja rutēnijs būtu šādā koncentrācijā noplūdis Francijas teritorijā, tuvākās apkārtnes iedzīvotāji tiktu nekavējoties evakuēti.

Krievija joprojām noliedz jebkādu saistību ar šo notikumu un uzskata, ka paaugstinātājs radiācijas līmenis Itālijā, Ukrainā un Rumānijā ir saistīts ar notikumiem šo valstu teritorijā. Vairāk par to visu varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.