Siltums un ūdens ir resursi, bez kuriem nav iedomājama mūsu ikdienas dzīve un tos mēs nelietojam par baltu velti. Tāpēc jebkura avārija ēku ūdens vai siltuma apgādes tīklos vistiešāk attiecas arī uz mūsu naudas makiem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši sistēmu, kas palīdz ātri noteikt avārijas situācijas un novērst ūdens noplūdes un siltuma zudumus komunālo pakalpojumu tīklos. Kā šī sistēma darbojas un vai to varēs pielietot arī mājokļos Latvijā, to skaidrojam sarunā raidījumā Zināmais nezināmajā. Viesi studijā RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas zinātniskais asistents Sandis Dejus un un projekta sadarbības partneris - Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, kurš RTU zinātnieku risinājumus ievieš pašvaldībās Latvijā un Igaunijā.

Pirms būvēt - jāizpēta pamati. Citādi ar laiku ēka var stāvēt šķībi

Ne visas Rīgas teritorijas ir vienlīdz labi piemērotas apbūvei. Lai arī Rīgas pazemes sistēma mums nav redzama un ikdienā neaizdomājamies, kas ir zem mūsu ēku pamatiem, dabas likumi ir nepielūdzami un ar tiem ir jārēķinās visiem, arī būvniekiem. Par Rīgas ģeoloģisko struktūru un apbūvi stāsta Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Reģionālās ģeoloģijas daļas vadītājs ģeologs Atis Mūrnieks.

Ar būvniecību saistīti noteikumi nosaka, ka pirms liek mājas pamatus, ir jāveic ģeoloģiskā izpēte vietā, kur plānots māju celt. Būtu jāveic urbšanas darbi, gruntsūdens līmeņu mērījumi, grunšu apraksts, statiskā vai dinamiskā zondēšana, paraugu noņemšana un dažādu citu izpētes metožu pielietošana. Pēcāk lauka darbos noņemtie paraugus jātestē laboratorijā, lai zinātniski pamatotu grunts sastāvu un īpašības. Pēc visas informācijas apkopošanas, tiek apkopoti rezultāti un ģeotehnololgs sniedz ieteikumus par to kā vislabāk būvēt pamatus.

Ģeologs Atis Mūrnieks gan saka, ka privātmāju būvnieki ne vienmēr iedziļinās tajā, kas atrodas zem zemes, vai nu izpēti neveic vispār vai veic pavirši un dzirdēts par gadījumiem, kad mājai šādā veidā izvēlēts nepareizs pamatu veids.

Ceļojot pa mazām, vecām Eiropas pilsētiņām, šādas iešķības mājas var manīt bieži un tā ir daļa no šo pilsētu šarma. Piemēram, Lielbritānijas pilsētā Dārtmutā atrodama māja, kura ir sašķiebusies tik ļoti, ka ieejot ēkā iekšā, arī grīdas ir šķības. Mūrnieks norāda, ka tās ir grunts atšķirību sekas, tomēr par spīti tam, ēkas ar vien turas. Savukārt te pat Latvijā nekustamā īpašuma burbuļa laikā, daudzas mājas un pat veseli ciemati tika uzcelti tur, kur agrāk purvā varēja lasīt, piemēram, dzērvenes.