Vārds Latvija varētu būt cēlies no vārdiem ļaudis, kas dzīvo mālainas upes krastā, skaidrojot vietvārdu rašanos, raidījumā Zināmais nezināmajā saka profesore Laimute Balode.
Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kāpēc noteiktas vietas sauc tieši tādos vārdos un nekā citādi. Piemēram, kāpēc Gulbene, Madona, Rēzekne vai Liepāja tikušas tieši pie šādiem nosaukumiem? Atbildes uz šiem jautājumiem vislabāk zina valodnieki, kas pētījuši vietvārdu izcelsmi un sarakstījuši par to visu arī grāmatu. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par Latvijas vietvārdiem un to nozīmi, kā arī par jauno pētījumu "No Abavas līdz Zilupei" ar tā autori Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesori, Lituānistikas centra vadītāju, Helsinku Universitātes asociēto profesori Laimuti Balodi.
Latviešu valodas aģentūrā ir iznākusi Laimutes Balodes un Ojāra Buša vietvārdu cilmes īsā vārdnīca "No Abavas līdz Zilupei". Šajā vārdnīcā apkopotas ziņas par vairāk nekā simt zināmāko Latvijas vietvārdu cilmi jeb etimoloģiju. Galvenā uzmanība pievērsta apdzīvoto vietu nosaukumiem – vārdnīcā iekļauti visu Latvijas pilsētu, kā arī dažu lielāko vai cita iemesla dēļ plašāk pazīstamo ciemu nosaukumi. Aplūkoti arī zināmāko kalnu, upju un ezeru vārdi. Protams, nav aizmirsts arī pats galvenais vietvārds Latvija, kā arī Baltijas jūra un piecu kultūrvēsturisko novadu nosaukumi.
Neparastie vietu nosaukumi Latvijā
Kurš gan nav kaut reizi pasmaidījis vai pat pašausminājies par dažiem latviešu vietu nosaukumiem. Circeņkalns, Sāpju ieleja, Mīzaiņi, Kliblapsas, Caurnāši, Strupdeguņu kapi – šo sarakstu ar jocīgiem un savdabīgiem vietvārdu nosaukumiem ikviens interesents var atrast internetā Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras mājaslapā, kurā apkopoti neparastie vietvārdi mūsu valstī. Kāpēc dažiem ciemiem tikuši jocīgākie un pat smieklīgākie vārdi un kā šie nosaukumi radušies, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks Ojārs Bušs.
Pirms sarunas Ojārs Bušs bilst, ka viņa dzimto māju nosaukums ir "Ore" – lieli darba rati, tas norāda uz latviešu praktisko dabu, proti, māju un vietu nosaukumi doti pēc tuvumā esošo lietu, parādību, dzīvnieku vai notikumu vārdiem, nevis abstraktiem jēdzieniem. Liela daļa vietvārdu ir tapināti no dažādu zvēru, putnu un kukaiņu nosaukumiem. Piemēram, Utlāču krāce, Vilku miests, Auniņi, Bebru pagasts, Cūkkāju purvs, Sivēnezers, Odu kalns vai Prusaku ciems.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Tehnoloģijas un zinātne
Komentāri (2)
indo-āriju, indo-irāņu, sanskrita kultūru un valodu lietpratēji...
Skat. šo to no manas atlases https://tencinusarunas.wordpress.com/latvian- sanskrit-cognate-words-and-concepts-a-ivars-li daka/
gavya -govs piens (Gauja? Daugava?) – gavja; No Spokensanskrit- dabūts no govs, sastāvošs no govīm, derīgs govīm, ziedots govij, govs godāšana, govju ganāmpulks, kāre pēc piena, piena produkts, liellopi, govs piens, ganību zeme.
gava - govs, (Gauja? Daugava?), bullis – gava; No Spokensanskrit- govis; No Mel Copeland- govs, bullis [gao liellops (avestas) gâv, mâdegâv, govs (persiešu)].
gau govs, Gau(ja) – gau, gauhu (gau, gauh (go), kušanu gáuḥ, gauh, Gaush Urva); No Spokensanskrit, īsās sanskrita vārdnīcas – govs. John Grimes- gauḥ – govs. No kušanu vārdnīcas- govs. Arī PIE ‘gwou’, kušanu ‘gwou’ avestas ‘gauš’, armēņu ‘kov’. The Religions of India- A Concise Guide to Nine Major Faiths. Roshen Dalal – agrīnos zoroastriešu tekstos Gaush Urva, govs dvēsele, pārstāv Zemes māti.
Rigveda VI HYMN XXVIII (28). Gavo.
1. Ir nākušas Govis (rītausmas sārtie mākoņi) un nesušas labu laimi – lai atpūšas aplokā un ir laimīgas pie mums.
barata barošana – barata; No Spokensanskrit- graudaugu šķirne, podnieks, kalps.
bharata Bārta?, barotāja – Bhārata (bhārata, bharata); No Spokensanskrit- uguns, darītājs, cilts Harjanā, Indija.
bharati runāšana, Runas dieve Sarasvatī = Bhāratī; No Spokensanskrit- runa, sacerējums, skandēšana, daiļrunāšana, balss, vārds, paipala, studente, indiete, svētais bazilika koks (Ocimum tenuiflorum).
bhrigu Briģi – Bhrigu; No Spokensanskrit- krauja klints, nogāze, krauja.
burusho prūši, prūšava (prūśava, buruṣo); Aryan and nonAryan Names in Vedic India. Michael Witzel – ‘burušo’ ir ‘Hunza’s (Gilgit–Baltistan) iedzīvotāju nosaukums (agrīno tibetiešu ‘bru-ža’). 10.gs. uzrakstos šis nosaukums ir rodams kā ‘Prūśava’ (‘Bråhmī inscriptions on the history and culture of the upper Indus valley.)
dabria dābria dzimta (Dabris, Dabreļi) (dābria); No Glossary Punjab tribes – dzimta, kas cēlusies no Džamnas piekrastes zemēm, saukta par ‘dābria’; viņi apgalvo savu izcelsmi no ‘panwār’iem vai pat ‘chauhān’iem. Viena no 14 bāuria gotrām. Īpaši godā Masānī Devī, bet bāuriem kopumā atšķirīgu kultu nav.
dahati degt (Dagda?) – dahati (dahati); No Spokensanskrit- degt, svilt, apdedzināt, piededzināt, cept, sāpināt, spīdzināt, uzbudināt.
gali (-gaļi, piem., zemgaļi, latgaļi?) – gali; No Spokensanskrit- jauns vērsis; ‘gāli’ – lamāšanās, zākāšanās, lādēšanās.; Marwari Dictionary – šaura eja nožogojumā, ielā.; No Glossary Punjab tribes – ‘-gali’, arī ‘chilis’, ap 200 ģimeņu grupa ar pašnosaukumu ‘gali’, kas izklīduši Indas Kohistānas Kohi traktā. Sākotnē bijuši apmetušies ‘Buner’, veltīgi cerot izbēgt no pievēršanas islāmam, bēguši uz ‘Swāt’u un no turienes uz Indu. Domājams, ‘Torwālik’u atzars.
http://www.jatland.com/home/Kuru – ‘Latgale’ jeb ‘Lettigallian’ (mūsdienu Latvijas ‘letti’) jeb senie un mūsdienu ‘leti’ (‘lat’ (skat.) jeb ‘lathar’ (skat.’lāt’) džāti), ‘kursas, kurši’ jeb ‘Curonians’ (‘Kuru’ (skat.) ), ‘sela, sēļi’ jeb Selonicans (S=H, ‘hela’ (skat.) džāti), ‘kulmas’ (G = K, ‘gulmas’ no ‘Gulmarg’, Kašmirā), Pamede (P = B, Bamede vai Bamian), Lubava (?), Pagude (Jagude jeb jakhar džāti? http://www.jatland.com/home/Jakhar) , Sasna (sse jeb ssae, skitu džāti), ‘galinda’ (kalinda?), ‘varme’ (Varmas, V=B, Barma jeb Barme jeb Birhmaan džāti http://www.jatland.com/home/Birhmaan ), ‘Notanga’ (?), ‘skamba’ (samba džāti), ‘sakalva’ jeb ‘skalva’ (‘sakas’ http://www.jatland.com/home/Saka ), ‘Nadruva’ (Madras http://www.jatland.com/home/Madra ), ‘Barta, ‘Bārta’ (bharta džāti http://www.jatland.com/home/Bharta ), ‘suduva’, saukti arī ‘dainva’ (Danavas), ‘jotya’ (‘jatva’ jeb ‘jat’ (skat.)).
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X