Vārds Latvija varētu būt cēlies no vārdiem ļaudis, kas dzīvo mālainas upes krastā, skaidrojot vietvārdu rašanos, raidījumā Zināmais nezināmajā saka profesore Laimute Balode.

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kāpēc noteiktas vietas sauc tieši tādos vārdos un nekā citādi. Piemēram, kāpēc Gulbene, Madona, Rēzekne vai Liepāja tikušas tieši pie šādiem nosaukumiem? Atbildes uz šiem jautājumiem vislabāk zina valodnieki, kas pētījuši vietvārdu izcelsmi un sarakstījuši par to visu arī grāmatu. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par Latvijas vietvārdiem un to nozīmi, kā arī par jauno pētījumu "No Abavas līdz Zilupei" ar tā autori Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesori, Lituānistikas centra vadītāju, Helsinku Universitātes asociēto profesori Laimuti Balodi.

Latviešu valodas aģentūrā ir iznākusi Laimutes Balodes un Ojāra Buša vietvārdu cilmes īsā vārdnīca "No Abavas līdz Zilupei". Šajā vārdnīcā apkopotas ziņas par vairāk nekā simt zināmāko Latvijas vietvārdu cilmi jeb etimoloģiju. Galvenā uzmanība pievērsta apdzīvoto vietu nosaukumiem – vārdnīcā iekļauti visu Latvijas pilsētu, kā arī dažu lielāko vai cita iemesla dēļ plašāk pazīstamo ciemu nosaukumi. Aplūkoti arī zināmāko kalnu, upju un ezeru vārdi. Protams, nav aizmirsts arī pats galvenais vietvārds Latvija, kā arī Baltijas jūra un piecu kultūrvēsturisko novadu nosaukumi.

Neparastie vietu nosaukumi Latvijā

Kurš gan nav kaut reizi pasmaidījis vai pat pašausminājies par dažiem latviešu vietu nosaukumiem. Circeņkalns, Sāpju ieleja, Mīzaiņi, Kliblapsas, Caurnāši, Strupdeguņu kapi – šo sarakstu ar jocīgiem un savdabīgiem vietvārdu nosaukumiem ikviens interesents var atrast internetā Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras mājaslapā, kurā apkopoti neparastie vietvārdi mūsu valstī. Kāpēc dažiem ciemiem tikuši jocīgākie un pat smieklīgākie vārdi un kā šie nosaukumi radušies, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks Ojārs Bušs.

Pirms sarunas Ojārs Bušs bilst, ka viņa dzimto māju nosaukums ir "Ore" – lieli darba rati, tas norāda uz latviešu praktisko dabu, proti, māju un vietu nosaukumi doti pēc tuvumā esošo lietu, parādību, dzīvnieku vai notikumu vārdiem, nevis abstraktiem jēdzieniem. Liela daļa vietvārdu ir tapināti no dažādu zvēru, putnu un kukaiņu nosaukumiem. Piemēram, Utlāču krāce, Vilku miests, Auniņi, Bebru pagasts, Cūkkāju purvs, Sivēnezers, Odu kalns vai Prusaku ciems.