Siltais laiks mudina doties saulē ne tikai cilvēkus, bet arī mudina mosties no ziemas miega un saulītē gozēties rāpuļus, un kā par nelaimi pašiem rāpuļiem – bieži gozēšanās saulē ir cilvēka tuvumā. Kā sadzīvot ar kaimiņiem – rāpuļiem, kāpēc tie nāk mūsu pagalmos un dārzos, kā tos pareizi aizvilināt prom un vai tie patiešām ir tik bīstami cilvēkam, skaidrosim raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Daudzkārt cilvēki paši veic dažādas darbības, ierīkojot rāpuļiem patīkamu vidi, norāda Māris Lielkalns. Piemēram, komposta kaudzē trūd augi un tajā saglabājas siltums. Zalktim ļoti patīk šādas siltas vietas, lai iedētu olas. Rudenī no komposta kaudzes rāpjas laukā sīki zalktēni.

Odzes izvēlas sausas vietas. Zalkšiem patīk mitras vietas. Bet zalkši mēdz arī rāpties kokos vēsākās dienās. Tur tomēr siltāk. Patīk arī zaru čupas.

Odzēm patīk veci pamati un akmeņu kaudzes.

Čūskai nepatīk nopļauta zema zālīte, viņa meklē čūskulāju, kur noslēpties.

Pārtikas atkritumus nevajag izgāzt kaut kur. Tas pievilina čūskas, viņas tos neēd, bet parasti tur ir grauzēji, kurus uzmeklē čūskas.

Dārzā vai pagalmā pamanītu čūsku nevajag nosist, bet palīdzēt viņai pārvākties: pagatavot kaut ko līdzīgu tauriņķeramajam tīklam, iemānīt tur čūsku un aiznest vismaz pāris kilometrus tālāk.

Rāpuļus un abiniekus Māris Lielkalns aicina labāk iepazīst 23. un 24. aprīlī Rīgas Zooloģiskajā dārzā Latvijas abinieku un rāpuļu zālē, kur notiks "Latvijas abinieku un rāpuļu dienas".

Kad jāglābj jūras malā pamanīts ronēns?

Ko darīt, ja tagad, pavasarī, staigājot gar jūras malu, atrodat mazu ronēnu – baltu un pūkainu, lielām, apaļām un žēlām acīm, bezspēcīgu un apdraudētu. Likums saka: ir aizliegta darbība ar aizsargājamajiem dzīvniekiem, turot tos nebrīvē, kā arī transportējot. Taču, ja ronis ir ievainots vai kā citādāk nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, tad Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka nedrīkst roni atstāt šādā situācijā. Ej nu izšķir, vai zvēriņš ir briesmās vai nē. Kad ronēniem ir jāpalīdz, kad ne un kāda ir šo dzīvnieku dzīve? Par piekrastē atrastiem roņu mazuļiem un to dzīvi stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Bieži ronēni nav izskaloti, viņi iznāk krastā sildīties, atgādina Valdis Pilāts. Ronēni parādās krastā – sekas globālai sasilšanai. Ja jūrā ir ledus, ronēni dzimst uz ledus un paliek uz tā, nav ledus, ronēni nāk krastā.