Kaķa ceļi ir neizdibināmi. Arī prognozēt šī dzīvnieka uzvedību ir visai grūti, tāpēc dresūrai vai triku veikšanai kaķis noteikti nebūs piemērotākais dzīvnieks. Bet kaķu uzvedības pētījumi ir veikti un varam rast atbildes, kāpēc kaķis berzē vaigus pret mēbelēm un mūsu kājām, kāpēc kaķi mīl gulēt uz mūsu drēbēm un citiem priekšmetiem, kāpēc kaķi klabina zobus, kad redz putnus un vēl un vēl un vēl... Saruna studijā ar LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociēto profesori habilitēto bioloģijas doktori Tatjanu Zorenko.

"Kaķis cilvēkus uztver kā savu pseido vecākus," skaidro Tatjana Zorenko. "Tas tikai liekas, ka kaķis mājās ir galvenais, būtībā viņš nekad neieņem vadošo funkciju, viņš vienmēr pakļaujas. To var redzēt kaķa uzvedībā. Kāpēc kaķis vienmēr aprok savus ekskrementus? Dabā dominējošie kaķi to nekad nedara. Viņam gribas, lai aromāts izplatītos pēc iespējas tālāk. Pakļautie dzīvnieki aprok savus ekskrementus. Ja mājas kaķis tā dara, tas apliecina, ka viņš cilvēku uzskata par galveno, lai aromāts nebūtu pārāk izplatīts."

Kaķim ir duāla daba: mājās viņš uzvedas kā mājdzīvnieks, ārā – kā savvaļas dzīvnieks.

Kaķis ienīst durvis. Visu dzīvokli viņš uzskata par savu teritoriju un durvīm ir jābūt vaļā, lai kaķis var pārzināt visu teritoriju.

Ko nes melns kaķis – laimi vai nelaimi?

Ierasts, ka māņticīgi ļaudis izvairās no melniem kaķiem, taču Āzijā, Apvienotajā Karalistē un arī Austrālijā uzskata, ka tieši melns kaķis nes veiksmi! Piemēram, Skotijā ir ticējums: ja mājās ierodas melns kaķis, gaidāma labklājība. Tāpat arī ticējumi vēsta – ja sievietei ir melns kaķis, viņai būs daudz precinieku.

Tiesa, vairumā gadījumu tieši Rietumu kultūrā melniem kaķiem nav paveicies – daudzas tautas melna kaķa klātbūtni saista ar neveiksmi un pat nāvi. Īpaši melnas krāsas kaķiem par ļaunu nāca viduslaiki. Tolaik kaķa klātbūtne tika saistīta ar burvestībām un raganu vajāšanu. Zināmā mērā kompromisu melnajiem kaķiem piedāvā Vācijā – tur tos par sliktu zīmi uzskata tikai tad, ja melns kaķis šķērso ceļu no labās uz kreiso pusi. Savukārt, ka kaķis iet pretēji – no kreisās ceļa puses uz labo, tad esot gaidāmi labi laiki.

Tikai melni kaķi 18. gadsimtā bija arī pirātiem, viņi ticēja, ka šie kaķi nesīs veiksmi. Tiesa, savulaik jūras braucienos uz kuģiem līdzi tika ņemti visādi kaķi. Šie dzīvnieki bija ļoti svarīgi, lai garajos jūras braucienos sargātu pārtikas krājumus no pelēm. Tieši eiropiešu jūrasbraucieni ir galvenais iemesls, kāpēc Amerikā veidojušās atšķirīgas kaķu šķirnes.

Pirmie Amerikas kontinentu sasniedza Spānijas izcelsmes kaķi. Viņi ieceļoja Kalifornijas, Floridas, Meksikas, Venecuēlas un Peru teritorijā. Ne tuvu visi kaķi pēc nokāpšanas no kuģa uz tā arī vēlāk atgriezās, daudzi tālāk devās iekarot jaunatklātās teritorijas un sajaucās ar turienes savvaļā dzīvojošajiem kaķiem. Vēlāk arī portugāļi savus kaķus aizveda līdz Brazīlijas krastiem, francūži līdz Kanādai, bet angļi līdz Karību jūras salam.

Pirms eiropiešu ierašanās abos Amerikas kontinentos, protams, ka tur dzīvoja kaķveidīgie, taču tie ievērojami atšķīrās. Mūsdienās par Amerikas kaķveidīgo klātbūtni visvairāk stāsta pumas, jaguāri un sarkanie lūši. Viņu priekšteči Ameriku apdzīvoja jau pirms aptuveni 14 tūkstošiem gadu. Versijas gan ir dažādas, taču vairums zinātnieku uzskata, ka mūsdienu kaķu senči bijuši zobenzobu kaķi, kas izmērā bija krietni lielāki par mūsdienu kaķiem.

Ja vēl pievēršamies Eiropas kaķu ciltskokam, tad noteikti jāpiemin Āfrikas meža kaķi - vēsturnieki uzskata, ka sākotnēji Āfrikas meža kaķi pietuvojās ēģiptiešu graudu glabātuvēm Nīlas krastos, kur netrūka peļu un žurku. Arī apmešanās cilvēku tuvumā kaķiem radīja daudz lielākas iespējas izaudzināt mazuļus, jo apdzīvotajās vietās plēsīgo zvēru skaits bija mazāks nekā apkārtējās teritorijās.

Un vēl – 1963. gadā kaķis pirmo reizi lidoja kosmosā. Un šis gods pieder franču kaķenei vārdā Felicita. Visus dzīvnieku mīļus var nomierināt – kaķis izturēja lidojumu kosmosā un veiksmīgi atgriezās uz zemes.