Laikā, kad pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, bet resursi - samazinās, nepieciešama jauna stratēģija, kas palīdzētu apmierināt gan cilvēces vajadzību pēc pārtikas, energoenerģijas un citām ikdienas dzīvē nepieciešamām lietām, gan arī saudzētu dabas resursus un mazinātu cilvēka ietekmi uz klimatu. Eiropas Savienība par šo risinājumu izvēlējusies biotehonomiku - darbības veidu, kurā viena procesa atkritumprodukts ir otra procesa izejmateriāls. Kas īsti ir biotehonomika un vai tā atrisinās pasaulē samilzušās problēmas, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, profesore Dagnija Blumberga un Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektora vietnieks, profesors Gatis Bažbauers.

Termins "biotehonomika" ir jauns un mazāk dzirdēts Latvijā, taču tas izriet no angļu vārda "bioeconomy" tulkojuma un skaidrojuma. Tā ir biotautsaimniecība, ko Latvijā dēvē par bioekonomiku.

"Būtība ir tāda, ka tā ir bioresursu ieguves tehnoloģijas un bioresursu pārstrādes tehnoloģijas un tas iegūst vārdu biotehonomika," skaidro Dagnija Blumberga. "Inženiermoments ir jānes iekšā, jo viss ir atkarīgs no tehnoloģijām, kas ir inovatīvas, uz zināšanām balstītas. Tā rodas nozare, ko var latviski nosaukt ar jaunu terminu "biotehonomika"."

Blumberga atklāj, ka drīzumā būs pabeigts darbs pie grāmatas, kurā desmit nodaļās ir aprakstīts minētais temats.