Ir vietas uz planētas, kas nevar lepoties ar bagātīgāko augu un dzīvnieku valsti un kura arī nesastopas ar cilvēku pārapdzīvotību... un tomēr, tās ir vietas, kuras ļoti ietekmē cilvēku saimnieciskā darbība. Runājot par dažādiem procesiem, kas pasaulē notiek, mēs salīdzinoši daudz uzmanības pievēršam, piemēram, mežu izciršanai un krastu noskalošanai. Bet vai esat aizdomājušies, cik liela daļa planētas virsmas gadu no gada pārtop tuksnešos?  

Pārtuksnešošanās ir globāla vides problēma un tai cēloņi meklējami gan klimata pārmaiņās, gan cilvēku saimnieciskajā darbībā noplicinot un pārmērīgi ekspluatējot augsni. Ko mēs zinām par tuksnešiem un kā tie uz mūsu planētas ir veidojušies agrākos laikos? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kā savulaik radušies tuksneši un kā tie pārveidojas. Cik liela loma tajā ir cilvēka darbībām un cik - klimata izmaiņām pasaules vēsturē, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Pārtuksnešošanās – katru gadu teritorija apmēram Igaunijas lielumā pārtop par tuksnesi. Vislielākie riski pārtuksnešoties ir teritorijām ap jau esošajiem tuksnešiem. Latvijas teritorija pārtuksnešošanās nedraud tuvāko miljons gadu laikā, jo pie mums ir humīda - silta un mitra - teritorija.

Nāves jūras nākotne - tuksneša veida piekrastes teritorija

Ar avīzi rokā, atpūšoties uz ūdens virsmas - tādas tipiskas fotogrāfijas sastopamas ceļojumu piedāvājumos uz Nāves jūru. Taču patiesība ir tāda, ka tuvākā vai tālākā nākotnē šie izslavētie kūrortu ūdeņi var pārvērsties par tuksnesi. Nāves jūras izzušanas iemesls ir cilvēku saimnieciskā darbība. Par to, kā Nāves jūra nākotnē varētu pārvērsties par tuksnesi, stāsta ornitologs Ruslans Matrozis.

Tuksneša smilšu vētru pārnesto putekļu daļiņu lielā nozīme

Iespējams, ne viens vien, kas skatījies uz plašām tuksnešainām ainavām, kaut reizi dzīvē ir aizdomājies par to, kāda gan loma varētu būt turienes smilšu un putekļu daļiņām. Biologi no Nīderlandes Karaliskā jūras izpētes institūta ir pārliecināti, ka tuksneša vētrās pārvietotās daļiņas veicina aļģu augšanu. Par to, ka smilšu un putekļu daļiņas pozitīvi iedarbojas uz aļģēm, zinātniekiem aizdomas bija jau sen, taču nīderlandiešiem izdevās par šo pieņēmumu arī pārliecināties praksē.

Pētnieki speciāli jūras ūdenī audzēja divas tā saucamo kramaļģu sugas, kuru izcelsme meklējama ar dzelzi nabadzīgajā Dienvidu okeānā Antarktīdas krastos. Zinātnieki tur augošajām aļģēm apkārt radīja nedaudz citus augšanas apstākļus – viņi tās apgādāja ar putekļu daļiņām no Mauritānijas un Namībijas. Rezultātā pētniekiem bija iespējams salīdzināt aļģes, kas augušas ar dzelzi nabadzīgā vidē, ar aļģēm, kas dzelzi bagātīgā daudzumā saņēmušas no ūdenī pievienotajām tuksneša putekļu daļiņām.

Noskaidrots, ka aļģes tuksneša daļiņu klātbūtnē auga daudz labāk un raženāk. Interesanti, ka tās aļģes, kuras saņēma daļu Namībijas putekļu auga labāk par kramaģēm, kuru augšanas apstākļus bagātināja Mauritānijas tuksneša daļiņu klātbūtne.

Tāpat pētnieki arī atsevišķi audzēja aļģes, kurām ūdenī pievadīja noteiktu daudzumu dzelzs, neatkarīgi no putekļu klātbūtnes. Šie rezultāti ļauj labāk izprast procesus, kas ietekmē aļģu augšanu pasaules okeānā un izdarīt secinājumus par to, kā to augšanu ietekmē tuksnešu putekļu vētras. Tā kā aļģes absorbē oglekļa dioksīdu,  tām ir gana būtiska loma siltumnīcefekta samazināšanā un tādējādi arī tās palīdz kaut nedaudz samazināt ātrumu, ar kādu sasilt mūsu planēta.

Saskaņā ar NASA veiktajiem Zemes novērojumiem, tuksneša putekļu daļiņas gaisā var uzturēties nedēļām ilgi un pārvietoties tūkstošiem kilometru tālu. Piemēram, putekļi no Sahāras tuksneša regulāri šķērso Atlantijas okeānu, radot krāšņus, sarkanus saulrietus Maiami un nonāk gan Karību jūras reģionā, gan Amazones upes baseinā. Katru gadu izteikti daudz laika posmā no jūnija līdz augustam putekļi rodas Arābijas pussalas reģionā - musonu vēju ietekmē daļa daļiņu nonāk Indijā un Āzijā, bet daļa aizceļo uz Ziemeļāfriku. Tur tās apvienojas ar Sahāras tuksneša smilšu daļiņām un tālāk turpina ceļu uz Amerikas piekrasti. Dienvidu puslodē visvairāk putekļu daļiņu rada Austrālijas sausās un tuksnešainās ainavas.