Pēdējo 20 gadu laikā mainījies veids, kā būvējam ēkas, kā vēlamies tās efektīvāk apsaimniekot, kā iegūstam enerģiju un cik daudz vēlamies to šajās ēkās patērēt. Ēku energoefektivitāte ir temats, par kuru, šķiet, aizdomājas ikviens, īpaši maksājot rēķinu par telpu apkuri aukstajā laikā. Ēku energoefektivitāte noteikti ir temats, par kuru galvu lauza inženieri. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izdevuši grāmatu „Ēku energoefektivitāte: vakar, šodien un rīt”. Kādas ir lielākās problēmas šobrīd Latvijas ēku energoefektivitātē un kādi ir nākotnes risinājumi un pētījumi, skaidro inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesore Andra Blumberga.

Keiptaunas ūdens krīze

Viena no Dienvidāfrikas lielākajām pilsētām jau ilgāku laiku cīnās ar ūdens trūkumu. Ilgais sausuma periods un nepārdomātā ūdens apsaimniekošana ir novedusi pie tā, ka Keiptauna varētu kļūt par pirmo pilsētu pasaulē, kura varētu palikt pilnībā bez ūdens. Jau tagad pilsētas iedzīvotāji un viesi ir spiesti sadzīvot ar dažādiem ierobežojumiem, piemēram, ierobežotu ūdens daudzumu, ko dienā drīkst patērēt.

Kepitaunas klimats ir līdzīgs Vidusjūras valstu klimatam ar siltām sausām vasarām un lietainu ziemas periodu. Ūdeni Keiptaunai nodrošina ar sešiem aizsprostiem, tajos pēc lietus sezonas sakrājas ūdens, ko var izmantot vasaras sausajā laikā, kad ūdens pilsētai un lauksaimniecībai ir nepieciešams vairāk. Tomēr kārtīgu lietus sezonu Keiptauna nav pieredzējusi jau ilgāku laiku. Tāpēc ūdens līmenis rezervuāros ir kritiski zems.

Pasaules dabas fonda ūdens apsaimniekošanas programmas vadītāja Klaudija Šahšneidere, kas dzīvo Keiptaunā, stāsta, ka lielais sausums ir galvenais iemesls, kāpēc Keiptauna varētu kļūt par pirmo pilsētu pasaulē, kurā paliek pilnībā bez ūdens. Pēdējos trīs gadus nokrišņi Keiptaunā ir bijuši zem vidējā līmeņa.