Laši ir neparastas zivis - tās dzīvo jūrā, bet savus pirmos dzīves mirkļus un mazuļu laišanu pasaulē piedzīvo upēs. Tas vienlaikus ir arī izaicinājums un problēma, jo lašu ceļam pretim stājas dažādi šķēršļi, arī hidroelektrostacijas un dambji. Tie liedz lašiem atgriezties savās nārsta vietās. Šāds scenārijs piemeklējis arī kādreizējo lašupi - Daugavu, taču uzņēmums “Latvenergo” sadarbībā ar zinātniekiem kaļ plānus par zivju populācijas atjaunošanu, izveidojot zivju ceļus. Lai atjaunoto lašu populācijas Latvijas upēs, "Latvenergo" sākuši izpētes darbus par lašu ceļiem Ogres upē. Latvenergo sadarbībā ar zinātniekiem kaļ plānus par zivju populācijas atjaunošanu, izveidojot zivju ceļus, par pirmajiem rezultātiem raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta uzņēmuma "Latvenergo" Vides pārvaldības daļas vadītāja Aļona Boloņina un ihtiologs Vides risinājumu institūta pētnieks Matīss Žagars.

Zviedru un norvēģu centieni apvienot dabas un cilvēka intereses

Kad iedomājamies par vārdiem dabas parks, pirmais, ko iztēlē redzam, ir mežainas ainavas ar izkoptām dabas takām vai unikālas ģeoloģiskas dabas ainavas. Taču tepat kaimiņos - Norvēģijā un Zviedrijā - ir divi dabas parki zem ūdens. Kāpēc tie tika izveidoti un kā šajos dabas parkos apvienotas ekonomiskās, vides aizsardzības un sociālās intereses, stāsta vides zinātniece Andrea Morfa.

Pieaugot ūdens temperatūrai, piedzīvosim masveida lamināriju audžu izmiršanu

Jau ilgāku laiku tiek runāts par Lielā Barjerifa koraļļu izbalēšanu un problēmām, ko šajos reģionos rada klimata pārmaiņas un virkne citu faktoru, taču jauni pētījumi atgādina, ka mainās arī citas okeāna ekosistēmas. Viena no tām ir aļģu audzes, ko plašāk pazīst kā lamināriju jeb garu jūras zaļu veģetāciju, kas patiešām atgādina mežu zem ūdens. Šīs audzes ir vienas no visproduktīvākajām dzīvotnēm, kas sastopamas diezgan vēsā ūdenī, taču pēdējā laikā ūdens temperatūrai paaugstinoties, zemūdens aļģu meži saskaras ar pamatīgām problēmām. Laminārijām apdraudējumu rada invazīvās zivju sugas, kuras strauji vairojas siltākos ūdeņos un pārceļo uz arvien jaunām teritorijām. Aļģu audzes ir ļoti nozīmīga dzīvotne simtiem zemūdens sugu, sākot no zivīm un beidzot ar krabjiem. Vizuāli šie zemūdens meži ir neierasta ainava, taču, protams, tā krāšņuma ziņā nespēj konkurēt ar bieži piesauktajiem koraļļu rifiem. Un tomēr, tā kā arī šīs aļģu audzes dod pajumti un apgādā ar barības vielām ļoti daudzus zemūdens iemītniekus un iesaistās arī dažādu procesu regulēšanā, zaudēt šīs ekosistēmas, būtu tas pats, kas pakļaut bojāejai lielu daļu zemūdens pasaules.

Zinātnieki ir izpētījuši, kā ūdens temperatūra un aļģu audzes Austrālijas piekrastē ir mainījušās kopš 2002. gada, un secinājumi nav iepriecinoši - ūdens temperatūra ir paaugstinājusies par 0,6 grādiem pēc Celsija, un tā rezultātā arī novērots, ka siltāku ūdeņu iemītnieki arvien vairāk sāk apmesties aļģu tuvumā un tās patērēt uzturā. Tas novedis pie tā, ka aļģes sliktāk aug un zemūdens mežu teritorijas ir ievērojami sarukušas. Analizējot videomateriālus zinātnieki pat izskaitījuši, ka vidēji stundā zivis pavedienveidīgajās aļģēs iegraužas 300 reizes. Varam tikai iedomāties, kas ar aļģu audzēm notiks, kad vēsāku un barības vielām bagātāku dzīvesvietu meklēs arvien vairāk sugu, turklāt ienācējas bieži vien ir gana agresīvas, lai no teritorijas izkonkurētu tur pastāvošās iemītnieces.

Pētnieki brīdina, ka pieaugot ūdens temperatūrai, mēs piedzīvosim masveida lamināriju audžu izmiršanu, kas katastrofāli ietekmēs okeāna veselību. Turklāt zaudēt zemūdens mežus nozīmē ne tikai saskarties ar dabas vides problēmām - tiešā mērā tas ietekmēs arī sociālo vidi, jo šī ekosistēma nodrošina mūs ar virkni būtisku resursu. Aprēķināts, ka zemūdens mežu vērtība Austrālijā vien ir 10 miljardi dolāru gadā. Vistiešākā mērā no tā iegūst tūrisma sektors un zivsaimniecības.