Agronome pēc izglītības, Ieviņa Stūrīte pētniecisko darbu aizvada Norvēģijā. Viņas uzmanības lokā ir augkopība un pļavkopība, īpaši tauriņzieži, slāpekļa aprite un tā zudumi ziemas perioda, oglekļa uzkrāšanās augsnē. Liela daļa pētnieciskā darba saistīts ar bioloģisko lauksaimniecību. Jūnijā Ieviņa Stūrīte viesojās Latvijā un piedalījās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas ļāva satikties ne tikai pašiem zinātniekiem, bet arī iepazīst interesantas personības, viņu pētījumu un redzēt, kādām zinātnes nozarēm pievērsušies latviešu pētnieki pasaulē. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar lauksaimniecības zinātņu doktori, Norvēģijas bioekonomikas institūta pētnieci Ieviņu Stūrīti.

Pasaules latviešu zinātnieku kongresā piedalījās ar Agnis Stibe.

“Mana teorija ir par transformējošo labklājību ar uzsvaru uz vārdu labklājība un ka to sasniegt izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Teorijas būtība ir palīdzēt cilvēkiem sasniegt savus mērķus uz šo labklājību,” tā Agnis Stibe skaidro savu darbības sfēru gan Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā, kur viņš nodibināja Pārliecinošas pilsētvides pētniecības nozari, gan arī Parīzes Biznesa skolā.

Parīzes Biznesa skolas profesors, sociālais inženieris Agnis Stibe pēta pilsētvidi, kas ļautu cilvēkiem uzlabot savu dzīves kvalitāti un kas sekmīgi apvieno tehnoloģiskos sasniegumus ar cilvēku dabu. Kā tas notiek un kas ir sociālā inženierija, Agnis Stibe skaidro savu teoriju kā izmantojot mūsdienu tehnoloģijas motivēt cilvēkus uz veselīgāku dzīvesveidu.