Eliasa kakts, Lāčpuras, Kāmeļkalns, Čerjomuški, Dīva Dorzeņš, Arājonkuļa avotiņš, Bada kalns, Naktspērles, Veģupīte un Lišķu birze ir vien daži no teju 4400 vietvārdiem, ko astoņu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji iesūtījuši Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtam vietvārdu talkā. Vietvārdi Latvijā ir unikāla laika liecība - tie var daudz pastāstīt par notikumiem, dabas ainavām, cilvēkiem un kultūru senatnē konkrētā reģionā. Gan pētniekiem, gan iedzīvotājiem pēc šīs talkas secinājums ir viens - Latvija ir daudziem un ļoti krāšņiem vietvārdiem bagāta valsts. Raidījumā Zināmais nezināmajā par vietvārdiem stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone un šī institūta direktora vietniece pētniece Sanda Rapa.

Lai arī talka ir beigusies, vietvārdus cilvēki var turpināt reģistrēt datu bazē vietvārdi.lv. Turpat arī var iepazīt jau reģistrētos vietvārdus, kurus pētnieces sauc ar "neuzzīmētām ceļazīmēm".

Ielu nosakumi - svarīga laika liecība

Ir skaidrs, ka lielpilsētu ielu nosaukumi ir bijusi svarīga laikmeta liecība un kalpojusi dažādu valsts režīmu labā. Tā savulaik lielākās un mazākās Rīgas ielas nosauktas dažādos vārdos, kas ātri vien mainījušās, mainoties valdošajam režīmam. Reiz uzbūvētie kauna stabi netālu no karātavu kalna Rīgā bija par iemeslu tagadējam Stabu ielas nosaukumam, bet kāpēc  Vecrīgā Cūku iela pārvērtās par Peldu ielu un kā radās vēl citi mūs galvaspilsētas ielu nosaukumi, stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste, vēsturniece Zita Pētersone.

Depresijas saikne ar valodu

Zinātnieki ilgu laiku ir centušies atrast saikni starp depresiju un valodu, un, pateicoties tehnoloģijām, šie meklējumi ir pietuvojušies rezultātiem. Lielbritānijā  bāzētās Redingas universitātes pētījumā atklāta vārdu grupa, kas ļauj visai precīzi noteikti, vai cilvēks cieš no depresijas radītiem traucējumiem.

Šie vārdi tiek iedalīti divās grupās - saturā, ko cilvēks ieliek izsakot konkrētos vārdus un vārdu stilā.

Ar depresiju sirgstošo cilvēku leksikā daudz biežāk būs tādi vārdi kā “vientuļš”, “bēdīgs” vai “nožēlojams”, kas pārsteigumus nerada, taču interesanti, ka depresijas slimniekiem raksturīga ļoti bieža pirmās personas vietniekvārdu izmantošana - “es”, “mani” un tamlīdzīgi, krietni retāk izrunājot vārdus, kas saistīti ar citiem – tu, viņi, jūs. Tas skaidrojams ar faktu, ka, ciešot no depresijas, cilvēki vairāk koncentrējas uz sevi, mazāk uz apkārt notiekošo un jūtas vairāk atrauti no līdzcilvēkiem.

Taču vēl interesantāka bija absolūtās nozīmes vārdu izmantošana valodā – tādi vārdi kā “nekas”, „vienmēr”, „pilnībā” izteikti raksturīgi cilvēkiem ar depresīvām un pat pašnāvnieciskāk nosliecēm.

Lai noteiktu, kā mēs ar valodas starpniecību izsakām savas sajūtas, pētnieki analizēja datus, ko ieguva no 64 dažādiem tiešsaistes forumiem, kopumā analizējot teju 6500 foruma dalībnieku valodas lietojumu.

Salīdzinot vārdu izvēli ar cilvēku diagnozēm, secināts, ka daudz izteiktāk absolūtās kategorijās pasauli redz tie, kuri sirgst ar depresiju. Turklāt, salīdzinot vārdu lietojumu 19 dažādās kontroles grupās, secināts, ka depresijas un trauksmes mākti cilvēki ir par 50 % kategoriskāki savā valodā, nekā pārējie. Taču forumos, kuros izsakās cilvēki ar pašnāvnieciskās nosliecēm, šādu vārdu izvēle bija vērojama pat 80% gadījumu. Paradoksāli, taču negatīvas emocijas raksturojoši vārdi vairāk tika lietoti depresijas un trauksmes skartu cilvēku vidū, nevis pašnāvnieciski noskaņoto auditorijā.  Pētījums sīkāk analizēja arī tādus forumus, kuros savās pārdomās dalījās ļaudis, kas  atkopjas no depresijas un viņu vidū pozitīvas emocijas raksturojoši vārdi tika lietoti ievērojami vairāk, salīdzinot ar citām grupām pat 70 % gadījumu.

Būtiski ir tas, ka pētījumā noskaidros, kā vārdu izvēle var laikus ziņot par depresijas atkārtošanās gadījumiem – izrādās, jo cilvēks kategoriskāks un vairāk tendēts uz absolutizēšanu, jo varbūtība atkārtoties depresijai augstāka.