Pateicoties tam, ka Latvija tomēr nolēmusi kļūt par Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti, pašmāju pētniekiem jau ir pirmās iespējas realizēt savus projektus un ieceres. Jau pieci Latvijas zinātnieku projekti ir apstiprināti, bet vēl pieci gaida rindā. Saņēmuši Eiropas kosmosa aģentūras jāvārdu, Latvijas pētnieciskie institūti varēs pievērsties  gan vides datu vākšanai ar īpašu satelītu palīdzību, gan izveidot īpašu izolācijas materiālu kosmosa kuģiem, gan arī izglītot studentus un skolēnus par kosmosa tehnoloģijām. Par Eiropas kosmosa aģentūras atbalstītajiem projektiem un mūsu zinātnieku iecerēm raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un Koksnes ķīmijas institūta direktors Uģis Cābulis.

Sižētā tikšanās ar Latvijā dzimušo kosmonautu Anatoliju Solovjovu, kurš atklātā kosmosā staigājis vairāk nekā jebkurš pasaulē – vairāk nekā 82 stundas. Un viņa  rekords vēl tuvākajā laikā netiks pārspēts. Intervijā viņš stāsta par savu ceļu līdz kosmosam tiešā un pārnestā nozīmē un atklāj, ka tieši skolas laikā iemīļojis matemātiku un fiziku.  Starp citu šī skola, bija Bolderājā.

Kā cīnīties ar aizvien pieaugošo kosmosa atlūzu piesārņojumu?

Pārsteigumu sagādājusi 15 gadus vecā Jordānijas skolniece Dana Arabijata (Arabiyat)  - viņa ir atradusi veidu, kā cīnīties ar aizvien pieaugošo kosmosa atlūzu piesārņojumu, kas riņķo orbītā ap Zemi un apdraud satelītu darbu un drošību. Meitene izgudrojusi satelītu ar īpašu tvertni, kas varētu savākt kosmosa “mēslus” .

Danas Arabijatas idejas pamatā ir radaru sistēma, kas skenētu atlūzas, atrastu tās un tad reaktīvie dzinēji mainītu satelītu orbītas, lai tie spētu notvert atlūzas, un, tēlaini izsakoties, „aprītu tās” un pa īpašu tvertni nogādājot atsevišķā konteinerā. Kad konteineris būs pilns, to nogādātu tuvāk zemei ar īpašu kilometriem garu kabeli, lai tālāk atkritumi varētu sadegt atmosfēras augstākajos slāņos. Tādā veidā šī kosmosa atkritumu tvertne sadegtu līdzīgi, kā to dara virkne mazu meteoru. Pats satelīts nesadegtu un turpinātu darbu krietni virs zemes atmosfēras.

Šobrīd virs mūsu galvām ap Zemi riņķo 100 miljoni dažādu atlūzu, kas traucas ar ātrumu 28 tūkstoši km stundā.

Atgūti sakari kosmosā

Priecīga ziņa kosmosa interesantiem: ir atgūti sakari ar kosmosa pētniecībā pirmo kosmosa izpētes modeli, kas nosēdies uz komētas virsmas. Pavisam īsi un kodolīgi runājot – „Philae” ir pamodies! „Philae”, kas no pagājušā gada nogales zaudēja kontaktus ar Zemi, nu ir pietuvojusies tuvāk Saulei un var ziņot par pētniecību uz komētas 67P.  Tēlaini izsakoties, „Philae” piezvanīja uz zemi sestdienas vakarā plkst. 23:28. Eiropas kosmosa aģentūras kosmisko operāciju centrā Darmštatē tika saņemts sengaidītais signāls no komētas izpētes moduļa, kurš apklusa 2014. gada 15. novembrī. 85 sekunžu garajā sakaru seansā „Philae” uz Zemi nosūtīja vairāk nekā 300 datu pakešu.

Kā lasāms portālā starpsace.lv, izpētot saņemtos datus, noskaidrots, ka „Philae” ir bijis pamodies arī agrāk, tikai tam nebija izdevies nodibināt sakarus ar Zemi. Eiropas Kosmosa aģentūras eksperti skaidro, ka „Philae” šobrīd jūtas labi. 

Čurjumova-Gerasimenko komēta  ar zinātnisko nosaukumu 67P šobrīd atrodas aptuveni 305 miljoni kilometru no Zemes un lido ar ātrumu 31,24 km/s. "Rosetta" misijas ietvaros jau ir pārvarējusi 6,9 miljardus kilometru. 13. augustā komēta atradīsies perihēlijā, lai pēc tam kopā ar savu mākslīgo pavadoni un vērtīgo kravu dotos atpakaļ tumsā un aukstumā. Plānots, ka 2015. gada  decembrī "Rosetta" misija un „Philae” darbība noslēgsies.