Piecdesmit reižu vērtīgāks kvadrātmetrs – kāds tas ir? Latvijas Dabas fonda ieskatos tas ir tāds kvadrātmetrs, kurā var atrast pa līdz piecdesmit dažādiem augiem. Viens no šādiem bagātīgiem un daudzveidīgiem biotopiem savā pastāvēšanas vēsturē ir bijis cieši saistīts ar cilvēku. un tās ir ganības.

Latvijas Dabas fonds dažādās akcijās mudina uzmanību vērst dabiskajām pļavām un ganībām. To apjoms no kopējās Latvijas teritorijas pirms simts gadiem bija 30%, šodien vairs tikai 0,7%. Pļavas ir viena no ainavām, kas Latvijas teritorijā izzudusi gandrīz pavisam pēdējā gadsimta laikā. Ainavas ar govīm ziedošās pļavās, kurās ik uz soļa sastopamas arī nu jau retas augu sugas bija ikdiena Latvijā gadsimta sākumā, bet šodien vairāk redzama Rozentāla gleznās nekā Latvijas dabā. Zaudējot dabiskās ganības, varam zaudēt vairāk sugu nekā tad, ja izzustu visi Latvijas zālāji kopā. Ar ko īpašas dabiskās pļavas, kā tām palīdz ganāmpulki un kāpēc tu kļuvis tik maz, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Dabas fonda padomes locekle Inga Račinska un bioloģe, zālāju eksperte Solvita Rūsiņa.

Dzīvnieki pļavā

Pļavu kā barošanās vietu izmanto teju visi dzīvnieki un tikai lauku  strupasti var nosaukt par tādu īstu pļavas dzīvnieku. „Īstas dabiskas pļavas ir visai rets biotops, tas, ko saprotam ar pļavu, tie ir kultivēti zālāji vai ganības, vai vienkārši vieta, kur neaug koki un kur nav purvs un  zīdītāji, kas apdzīvo pļavu. Nav  tādi izteikti šo vietu  iemītnieki,” tā  pļavu zvēru vietu skaidro   Latvijas  Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Kādi tad ir pļavu  apdzīvotāji un kāpēc tur varam redzēt gan stirnas, aļņus, gan lūšus un  vilkus.